26. Janvāris 2024 13:44
Jaunumi
Divi Satversmes tiesas tiesneši nepiekrīt tiesas pamatojumam par nodevas iebraukšanai Jūrmalā palielināšanas apturēšanu

Divi Satversmes tiesas (ST) tiesneši nepiekrīt ST spriedumā secinātajam, ka noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu tika apturēti nepamatoti.

Šodien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētas ST tiesneses Irēnas Kucinas un tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas par spriedumu lietā par iebraukšanas maksas palielināšanu Jūrmalā. Tiesneši nepiekrīt spriedumā secinātajam, ka noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu tika apturēti nepamatoti.

Tiesneši norāda, ka Jūrmalas dome nebija pamatojusi nodevas likmes paaugstināšanas un nodevas perioda pagarināšanas nepieciešamību. Tāpat tiesneši nepiekrīt sprieduma argumentiem un norāda, ka dome nebija veikusi pienācīgas konsultācijas ar privātpersonām.

Tiesa pērn novembrī pasludināja spriedumu, ar kuru atzina, ka noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti.

ST secināja, ka pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā ir ietvērusi pietiekamu pamatojumu tam, ka nodevas likmes palielināšana un nodevas piemērošanas perioda pagarināšana ir vērsta uz īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekļu skaita samazināšanu.

Tāpat ST secināja, ka pašvaldība ir vērtējusi datus par pilsētā esošo ar tūrisma un izmitināšanas pakalpojumiem saistīto uzņēmumu skaitu un tā izmaiņu dinamiku gada griezumā. Savukārt, izvērtējot nepieciešamību konsultēties ar sabiedrību, Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka grozījumi attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlētos iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā. Izskatāmajā lietā nebūtu iespējams identificēt konkrētas personas, kuru viedokli būtu bijis nepieciešams uzklausīt, savukārt visu Latvijas iedzīvotāju aptaujāšana nebūtu samērīga.

Tiesneši atsevišķajās domās uzsvēra, ka ikvienai tiesību normai, tostarp pašvaldības saistošo noteikumu normai, demokrātiskā tiesiskā valstī jābūt tiesiskai un jāsekmē sabiedrības pārliecība par to. Tāpēc jābūt nodrošinātam tādam tiesību normas nepieciešamības pamatojumam, kas ir ticams un objektīvs. Tikai tad iespējams pārliecināties par attiecīgās normas tiesiskumu un sekmēt pārliecību par tās tiesiskumu sabiedrībā. Turklāt jāņem vērā, ka grozījumu ietekme sniedzas pāri Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, jo ietekmē ikvienu personu, kas vēlas iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Tiesneši norāda, ka pašvaldība, paaugstinot nodevas likmi un pagarinot piemērošanas periodu nodevai, nav sniegusi ticamu, objektīvu un datos balstītu pamatojumu par kaitējumu, ko intensīva transportlīdzekļu satiksme rada vides kvalitātei Jūrmalas valstspilsētā, kā arī par nodevas ietekmi uz transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Jūrmalas dome nav norādījusi datus, kas pamatotu intensīvas transportlīdzekļu satiksmes nodarīto kaitējumu videi. Jūrmalas pilsētā nav nevienas gaisa monitoringa stacijas, un tāpēc nav pieejama informācija par to, kādu ietekmi nodeva ir atstājusi uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aktuālajiem datu modelēšanas rezultātiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju koncentrācijas līmenis Jūrmalas teritorijā 2021.-2023. gadā esot samērā zems. Tāpat, arī salīdzinot emisiju tendences Jūrmalā 2017.-2019. gadā un 2020.-2022. gadā, būtiskas izmaiņas neesot konstatētas.

Tiesneši uzskata, ka Jūrmalas dome nav sniegusi ticamu un objektīvu pamatojumu arī tam, kā nodeva ietekmē transportlīdzekļu satiksmes intensitāti. Pēc Jūrmalas domes apkopotajiem datiem nav iespējams secināt to, ka īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraukušo transportlīdzekļu skaits mēnešos, kad nodeva netika piemērota, būtu bijis lielāks nekā mēnešos, kad tā tika piemērota.

Jūrmalas domes apkopotie statistikas dati sniedz informāciju par iebraucošo transportlīdzekļu plūsmu tikai divos no visiem tiem mēnešiem, kuros nodeva iepriekš netika piemērota. Proti, statistikas dati atspoguļo satiksmes intensitāti martā un oktobrī, taču no tiem nav iespējams gūt priekšstatu par situāciju pārējos mēnešos, kad nodeva netika piemērota, - novembrī, decembrī, janvārī un februārī.

Atsevišķajās domās tiesneši norādīja arīdzan uz to, ka nav iespējams secināt, kā nodeva ietekmē to transportlīdzekļu skaitu, kuriem nodeva tiek piemērota. Tādēļ, ka dati par 2021. gada oktobri aptver arī tos transportlīdzekļus, kas pieder jūrmalniekiem vai Jūrmalas pilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem nodeva netiek piemērota.

Pēc šiem datiem nav iespējams izdarīt secinājumus par to, cik daudzi no īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošajiem transportlīdzekļiem pieder jūrmalniekiem vai Jūrmalā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri arī varētu radīt kaitējumu vides kvalitātei, taču nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā nemaksā. Tiesnešu ieskatā nav iespējams gūt pārliecību par to, ka Jūrmalas dome nevarēja pierādīt, kādu kaitējumu videi nodara intensīva transportlīdzekļu satiksme īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Savukārt attiecībā uz sabiedrības iesaisti grozījumu apspriešanā tiesneši norāda, ka likumdošanas procesam ir jāveicina sabiedrības uzticēšanās valstij un tiesībām, un šī uzticēšanās citstarp tiek nodrošināta ar sabiedrības iesaisti demokrātiskā diskusijā, taču spriedumā izmantotā pieeja šim jautājumam ir bijusi pārāk formāla.

Atsevišķajās domās it īpaši uzsvērts, ka konsultācijām ar sabiedrību vides jomā ir izvirzāmas augstākas prasības nekā citos pašvaldības darbības jautājumos. Vides aizsardzības pasākumu plāna izvērtēšanas procesam jābūt iespējami atklātam, un visas ieinteresētās puses tajā jāiesaista pēc iespējas agrākā posmā. Tas palīdz lēmuma pieņēmējiem izstrādāt leģitīmus pasākumus, kas var ietekmēt vides aizsardzību kopumā. Tādējādi izpratne par to, kā sabiedrība un uzņēmējdarbības vide reaģēs uz nodevas apmēra palielinājumu, ir svarīga, izstrādājot priekšlikumus, kas vērsti uz noteiktās nodevas objekta mērķi.

Savukārt Jūrmalas dome, plānojot samazināt tranzīta kustību cauri īpaša režīma zonai Jūrmalā, neizvērtēja ietekmi uz citu autoceļu infrastruktūras izmantošanu, to tuvumā esošo teritoriju ilgtspēju un to iedzīvotāju tiesībām uz labvēlīgu vidi.

Jūrmalas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Toreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. ST lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Tiesnešu atsevišķās domas ir viens no līdzekļiem, kā tiek nodrošināta tiesneša individuālā neatkarība un tiesneša tiesības uz vārda brīvību. Tiesneša atsevišķās domas ir demokrātisks mehānisms, ar kuru tiek demonstrēta tiesnešu uzskatu daudzveidība.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 272 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties