Senāta Administratīvo lietu departaments 16. februārī, izskatot Jūrmalas pilsētas domes kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteikums un Jūrmalas pilsētas domei uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējam mantiskos zaudējumus 36 776 euro apmērā sakarā ar pašvaldības lēmumiem.
Izskatāmajā lietā pieteicējs īpašuma reformas laikā bija iesniedzis pieteikumu Jūrmalas pašvaldībā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz viņa tēvam piederējušo īpašumu Jūrmalā. Pieteicējs nebija iesniedzis pašvaldībā visus viņa īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, bet pašvaldība, nepieņemot lēmumu par pieteicēja pieteikumu, īpašumu nodeva privatizācijai un pārdeva. Pieteicējs civilprocesuālā kārtībā vērsās tiesā par iestādes lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai atcelšanu un īpašuma tiesību atjaunošanu viņam, iesniedzot viņa īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Rīgas apgabaltiesa ar 2016. gada 6. aprīļa spriedumu civillietā atzina par prettiesiskiem pieteicēja pārsūdzētos Jūrmalas pilsētas domes lēmumus, bet pieteicēja prasību par īpašuma tiesību atjaunošanu noraidīja, atzīstot, ka īpašumi privāttiesisku darījumu ceļā ir nonākuši labticīgu ieguvēju īpašumā. Minētais spriedums pēc lietas izskatīšanas Senātā kasācijas kārtībā stājās spēkā 2018. gada 1. martā. Pieteicējs vērsās domē, lūdzot atlīdzināt zaudējumu un mantisko kaitējumu, kas viņam radīts ar pašvaldības lēmumiem, kuru rezultātā tika liegtas tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz tēva īpašumu.
Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja daļēji, atlīdzinot zaudējumus – 36 776 euro apmērā. Pārējā daļā pieteikumu noraidīja, atzīstot arī paša pieteicēja līdzatbildību.
Senāts atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas konstatēto cēloņsakarību starp domes prettiesiskajiem lēmumiem un apstākli, ka pieteicējs vairs nevar atgūt nekustamo īpašumu, uz kuru bija lūdzis atjaunot īpašuma tiesības. Proti, domes lēmumi bija galvenais un noteicošais faktors, kas ietekmēja pieteicēja iespējas atjaunot īpašuma tiesības uz viņa tēvam piederējušo īpašumu. Savukārt pieteicēja līdzatbildības konstatēšana bija pamats atlīdzinājuma apmēra samazināšanai.
Senāts norāda, ka no apgabaltiesas sprieduma ir redzams, ka tiesa ir izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus un izdarījusi šajā izvērtējumā balstītus secinājumus par pieteicēja lomu zaudējumu radīšanā un secīgi noteikusi atlīdzinājuma apmēru atbilstoši pieteicēja līdzatbildības pakāpei.
Lieta Nr. SKA-60/2024 (A420300619)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.