Aptaujas dati liecina, ka procentuāli visvairāk ES dalībvalstu skolēnu piekrīt apgalvojumam, ka Eiropas Savienība veicina cilvēktiesību ievērošanu visā Eiropā. Šo skolēnu skaits svārstās robežās no 93% Zviedrijā līdz 83% Slovākijā. Tā uzskata arī 86% astoto klašu skolēni Latvijā. Mazāks īpatsvars Latvijas skolēnu ir pārliecināti par runas brīvību ES, proti, Latvijā 76%, Eiropā vidēji 83%, Zviedrijā 90% skolēnu.

Savukārt, atbildot uz jautājumiem par Eiropas nākotni, Latvijas skolēniem ir nedaudz lielāka ticība mieram Eiropā, nekā Eiropas dalībvalstīs vidēji – attiecīgi 62% un 57%. Savukārt valstu savstarpējās sadarbības pieaugumam nākotnē tic lielākā daļa jauniešu arī citās Eiropas valstīs.

Tāpat jaunieši visā ES nākotni saista ar sieviešu līderības pieaugumu, pieejamāku veselības aprūpi trūcīgajiem iedzīvotājiem un demokrātijas nostiprināšanos.

Tomēr vienlaikus jaunieši apzinās arī potenciālos apdraudējumus. Saskaņā ar pētījumu 73% jeb vienāds skolēnu īpatsvars Latvijā un Eiropas dalībvalstīs kopumā pauž satraukumu par nākotnē iespējamo ekonomiskās plaisas palielināšanos starp dažādām valstīm. Kā negatīvu Eiropas nākotnes attīstības scenāriju skolēni uzskata nevienlīdzības palielināšanos un korupcijas ietekmi politikā. Uz šādu risku norāda 69% Latvijas skolēnu un 66% skolēnu Eiropas dalībvalstīs vidēji. Kā trešo būtiskāko satraukuma iemeslu nākotnē Latvijas skolēni min nabadzības un bezdarba palielināšanos – vidējais Eiropā šādu satraukumu norāda 59%, bet Latvijā - 56% skolēnu.

Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums ir veidots ar mērķi noteikt skolēnu pilsoniskās zināšanas, attieksmes un prasmes. Latvija ir piedalījusies četros Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ciklos 1999., 2009., 2016. un 2022. gadā.

Institūta veiktajā 2022. gada pētījuma ciklā Latvijā piedalījās 147 skolas, to direktori, 1638 astoto klašu skolēnu skolotāji un 2876 astoto klašu skolēni, kuru vidējais vecums pētījuma norises laikā bija 13 līdz 14 gadi.

Pētījumā pārbaudītas skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēja analizēt jautājumus par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti, kā arī pētīts skolēnu viedoklis par pilsoniskās mācību satura jomas jautājumiem. Eiropas aptauja ir daļa no pētījuma. Tajā piedalās 17 Eiropas Savienības dalībvalstis.