“Prokuratūrā iepriekšējais gads aizvadīts, reaģējot gan uz tādiem likumu pārkāpumiem, kas, kā ierasts, raksturīgi katru gadu, gan arī uz tādiem pārkāpumiem, kuru sekas bijušas traģiskas un kuri apdraudējuši sabiedrības un valsts drošības intereses. Atsevišķos gadījumos pārkāpumu novēršanas rezultāti izgaismojuši iesaistīto personu nepareizu rīcību, domāšanu, kā arī tiesiskā regulējuma trūkumus, taču vienlaicīgi tie ir skaidri norādījuši, kas uzlabojams un kāds rezultāts sasniedzams,” uzrunājot ziņojuma lasītājus, saka ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Efektīvs kriminālprocess, iespējami savlaicīgi panākot krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu

Ģenerālprokuratūras darbs arī 2023. gadā bija vērsts uz kvalitātes uzlabošanu kriminālprocesa īstenošanā, veicot pārbaudes par tiesību normu pareizu izpratni un piemērošanu prokuratūras struktūrvienībās, piemēram, katru pusgadu apzināti kriminālprocesi ar kriminālvajāšanas termiņu virs 4 mēnešiem, pēc kā veikta šo kriminālprocesu gaitas līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai kontrole, sagatavoti atzinumi par krimināltiesiskiem vai kriminālprocesuāliem jautājumiem.

Kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu, naida noziegumiem un huligānismu, prokuratūra noteikusi īpašu izmeklēšanas uzraudzības un prokuroru savstarpējās sadarbības kārtību, lai panāktu taisnīgu un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, nodrošinot vienotu kriminālsodu politiku un prokuroru darba kontroli.

Arī attiecībā uz soda piemērošanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, ņemot vērā pret Latviju izvērsto hibrīdkaru un Krievijas īstenoto neizprovocēto agresiju Ukrainā, ir definēti principi efektīvai Krimināllikuma normu piemērošanai, lai par šiem noziedzīgiem nodarījumiem tiktu noteikti bargi sodi. Šādos apstākļos it īpaši visām tiesu varai piederīgajām amatpersonām jānodrošina, ka vainīgās personas saņems atbilstošu sodu, kā arī jāpanāk, ka personas atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Lai paātrinātu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu jau prokuratūrā, kas bija viena no prokuratūras prioritātēm 2023. gadā, un vienlaikus atslogotu gan tiesas, gan prokuratūras resursus, kas tiktu patērēti iztiesājot lietas, pēdējo gadu laikā tiesai nodoto krimināllietu skaits samazinās, bet pieaug prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu, nenododot krimināllietu tiesai, skaits. 2023. gadā prokuratūrā kopā pabeigti 9886 kriminālprocesi. No tiem 4462 jeb 45 % pabeigti, nododot krimināllietu tiesai, savukārt 5424 jeb 55 %  kriminālprocesi pabeigti, nenododot krimināllietu tiesai. No minētajiem 5424  pabeigtajiem kriminālprocesiem 4945 pabeigti ar prokurora priekšrakstu par sodu, 159 kriminālprocesi pabeigti, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un 320 gadījumos kriminālprocess izbeigts.

Turpina pieaugt to kriminālprocesu skaits, kuri no izmeklēšanas iestādēm saņemti paātrinātā procesa kārtībā, tas ir, kad ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai gadījumos, kad jāveic ekspertīze, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas dienas noskaidrota persona, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu, un savākti pierādījumi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības. 2023. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, paātrinātā procesa kārtībā saņemto kriminālprocesu skaits pieaudzis par 25,6 %. Tas liecina, ka praksē tiek īstenota viena no prokuratūras 2023. gadam noteiktajām prioritātēm un sekmīgi tiek pielietotas gan 2021. gadā, gan 2022. gadā izstrādātās vadlīnijas par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem veikto kriminālprocesu pabeigšanu vienkāršotā veidā.

Resursu koncentrēšana sevišķi smagu, smagu un īpaši aktuālu noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai

Atbilstoši izvirzītajām prasībām prokurori iesaistās izmeklēšanā jau no tās uzsākšanas brīža, kad kopā ar izmeklētājiem tiek apspriesta izmeklēšanas virzība, veicamās izmeklēšanas un procesuālās darbības tieši par sevišķi smagiem, smagiem un īpaši aktuāliem noziegumiem. 2023. gadā  reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits attiecībā pret 2022. gadu pieauga par 5,6 %. Pieaugot reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitam, pieaug arī uzsākto kriminālprocesu skaits. 2023. gadā valstī uzsākti 32 403 kriminālprocesi, kas vienlaicīgi ir prokuroru uzraudzībā pieņemto kriminālprocesu skaits. 3005 no šiem kriminālprocesiem atbilstoši Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta noteiktajam ir īpaši aktuāli kriminālprocesi, tas ir, tie tiek veikti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana atzīta par prioritāru, piemēram, slepkavības, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti pret nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kontrabanda, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatnoziegumi u. c.

Prokuroru pozīcija – reāla brīvības atņemšana par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts drošību un noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē

2023. gadā nedaudz pieaudzis tiesai kopā nodoto krimināllietu skaits. Tiesai kopā nodotas 4462 krimināllietas. Viens no argumentiem, kādēļ pieaudzis tiesai nodoto lietu skaits, norādāma prokuroru pozīcija par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un mēru atsevišķu kategoriju lietās, piemēram, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību vai saistīti ar vardarbību ģimenē, konkrēti, uzturot valsts apsūdzību tiesā, lūgt tiesu par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētajiem piemērot reālu brīvības atņemšanas sodu.

Personāla un resursu pietiekamība – izšķirošs priekšnoteikums efektīvai mērķu un uzdevumu īstenošanai

“Īstenojot likumos noteiktos vislabākos mērķus un uzdevumus, tajā skaitā garantējot personu un sabiedrības drošību un nodrošinot krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, rezultāts būs atkarīgs no visu iesaistīto profesionalitātes, sadarbības, godprātības, kā arī personāla un resursu pietiekamības,” uzsver ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Personāla un resursu pietiekamība arī ir viens no priekšnoteikumiem efektīvai mērķu un uzdevumu īstenošanai. Joprojām izmeklēšanas iestādēs neaizpildītās amata vietas rada kritisku izmeklētāju noslodzi, riskus personu un sabiedrības drošībai un ietekmē arī prokuratūras uzdevumu efektīvu īstenošanu. Aktīva izmeklēšanas uzraudzība no kriminālprocesa uzsākšanas pirmās dienas ir šo risku kompensējošs līdzeklis un nepieciešamība, lai nodrošinātu, ka noziedzīgie nodarījumi prioritārajos kriminālprocesos tiktu izmeklēti pienācīgā kvalitātē.

Kriminālprocesi pret dzērājšoferiem nemainīgi pirmajā vietā

Pabeigto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma pantiem, pēc kuriem kriminālprocess pabeigts visbiežāk, TOP 5 pēdējos trīs gadus bijis relatīvi nemainīgs. Arī 2023. gadā, tāpat kā divus gadus iepriekš, TOP pirmo vietu ieņem kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumi, kas saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā. 2023. gadā par šo noziedzīgo nodarījumu pabeigti 2533 kriminālprocesi. Jāatzīmē, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību arī transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles vai ja viņš atrodas narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, par ko iepriekš bija paredzēta administratīvā atbildība. Otrajā vietā ierindojušies kriminālprocesi par zādzībām, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā – pabeigti 2392 kriminālprocesi. 2023. gadā 842 kriminālprocesi pabeigti par izvairīšanos no tiesas piespriestā brīvības atņemšanas, aresta vai tiesību ierobežošanas soda izciešanas, savukārt 813 kriminālprocesi – par zādzībām. Pabeigto kriminālprocesu TOP 5 noslēdz kriminālprocesi par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu. Tādi 2023. gadā ir bijuši 661.

Nākamā gada prioritātes – prokuratūras uzdevumu efektīva īstenošana un pārvaldības tālāka pilnveidošana

Turpinot institūcijas kapacitātes stiprināšanu un ievērojot Prokuratūras darbības stratēģijā 2022.–2027. gadam noteikto, prokuratūra arī 2024.gadā turpinās īstenot norādītās prioritātes, kurām noteikti atbilstoši sasniedzamie mērķi un izpildāmie uzdevumi, ar kuriem detalizēti var iepazīties ģenerālprokurora ziņojumā.

1. Kvalitātes nodrošināšana kriminālprocesa īstenošanā.
2. Prokuratūras resursu koncentrēšana prioritārajiem darbības virzieniem.
3. Operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas kvalitatīva uzraudzība.
4. Personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzības ārpus krimināltiesiskās jomas īstenošana.
5. Prokuratūras pārvaldības uzlabošana – mūsdienīgu vadības metožu ieviešana;
   iekšējo procesu efektivitātes nodrošināšana; digitālās transformācijas pasākumu īstenošana.
6. Prokuratūras lomas un prokurora profesijas uzdevumu skaidrošana sabiedrībai.
7. Prokuroru un darbinieku prasmju attīstība un iesaistīšanās veicināšana, nodrošinot ētikas un integritātes principu ievērošanu.

“Vēlos pateikt paldies visiem sadarbības partneriem un it īpaši prokuroriem, virsprokuroriem, viņu vietniekiem un prokuratūras darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu darbu taisnīguma un tiesiskuma nodrošināšanā,” uzsver Juris Stukāns.