Senāts atzina, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, tādēļ ir atstājams negrozīts un aizstāvju kasācijas sūdzība noraidīta.

Tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību gadījumos, ja kasācijas sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst vai, izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka lietā konstatētie faktiskie apstākļi atbilst Krimināllikuma 326. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. No pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksta izriet, ka apsūdzētais V. Vaškevičs, izmantojot viņam izsniegtās kredītkartes un apmaksājot dažādus pirkumus, guva ienākumus lielā apmērā no ārzonas uzņēmumiem. Kredītlimita piešķiršana apsūdzētajam faktiski bija dāvinājums, jo izlietoto kredītlimitu viņa vietā sedza trešā persona. Savukārt šāda papildu ienākumu gūšana dāvinājuma formā ar likumu bija aizliegta.

Tāpat Senāts atzina, ka šajā kriminālprocesā ir konstatējams autonomās legalizācijas jeb stand-alone gadījums un tas, ka nav noskaidrojams tieši no kura noziedzīga nodarījuma ir tikuši iegūti apsūdzētā legalizētie finanšu līdzekļi, nevar būt šķērslis viņa atzīšanai par vainīgu Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā.

Apelācijas instances tiesa secinājumus par finanšu līdzekļu, kuri izmantoti, norēķinoties ar apsūdzētajam izsniegtajām maksājumu kartēm, noziedzīgo izcelsmi izdarījusi, pamatojoties uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūtajiem pierādījumiem. Tiesa secinājusi, ka apsūdzētā darbības atbilst finanšu līdzekļu atrašanās vietas un piederības mainīšanai, finanšu līdzekļu patiesā rakstura un izcelsmes slēpšanai, kā arī krimināllietā iegūtie pierādījumi apstiprina apsūdzētā apzināšanos, ka finanšu līdzekļi, kurus viņš izmantoja, norēķinoties ar viņam izsniegtajām maksājumu kartēm, nav iegūti kādas likumīgas darbības vai darījuma rezultātā, jo to piederība tika slēpta, izmantojot citas personas bankas kontu. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka par noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi liecina viņa darbības.

Senāta judikatūrā atzīts, ka kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmiem apstākļiem, un nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore norāda, ka krimināltiesībās soda neizbēgamības princips ir ārkārtīgi svarīgs. Ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, tad prasība pēc soda izriet no taisnīguma principa. Konkrētajā gadījumā prokurores prāt, neskatoties uz to, ka noziedzīgi nodarījumi tika izdarīti laika periodā no 2002. gada līdz 2006. gadam, tas ir sasniegts un krimināllietā ir panākts taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums, tai skaitā, nosakot sodu reālas brīvības atņemšanas veidā.

Prokuratūra norāda, ka Senāta lēmums nav pārsūdzams.