Jaunajā “Augstākās Tiesas Biļetenā” publicēts pārskats par tiesas darbu 2023. gadā. Tajā statistika un Senāta departamentu priekšsēdētāju ziņojumi, kuros analizēti arī būtiskākie tiesību jautājumi un nolēmumi aizvadītajā gadā. Pārskatā arī Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītāju ziņojumi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs sniedz kopsavilkumu par paveikto un darāmo, uzsverot sadarbības nozīmi gan starp departamentiem, gan ar zemākas instances tiesām. Publicētas arī atskaites plēnuma viesu uzrunas: ģenerālprokurors pauž viedokli, ka jāmaina kasācijas instances kompetence krimināltiesībās, savukārt tieslietu ministre uzsver, ka Senātam jāuzņemas atbildība par Latvijas valstiskumam nozīmīgu jautājumu skaidrošanu nolēmumos.

Tiesībdomu sadaļā lasāma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša runa Rīgas apgabaltiesas konferencē par tiesvedības procesu digitalizāziju. Runājot par mākslīgā intelekta iespējamību tiesas spriešanā, priekšsēdētājs uzsver: Satversme paredz tiesnesi – cilvēku, nevis robotu.

Novēlu grāmatai likteni būt nobružātai – tāds neparasts novēlējums Tiesnešu ētikas komisijas otrajam atziņu krājumam no bijušās komisijas priekšsēdētājas senatores Dzintras Amerikas. Jo nobružāta grāmata nozīmē – daudz lasīta un izmantota, tātad – noderīga grāmata. Biļetenā publicētas arī citu senatoru uzrunas grāmatas atvēršanā.

Plašs materiāls par izaicinājumiem un iespējamiem tiesiskiem risinājumiem saistībā ar negatīvās atzīšanas prasību civilprocesā – tas ir Senāta Civillietu departamenta zinātniskā padomnieka Reiņa Odiņa pētījums Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūras skolas ietvaros. Savukārt Judikatūras nodaļas konsultante Zinaīda Indrūna analizē Senāta atziņas un starpkaru laika Latvijas Senāta praksi jautājumos par likumisko procentu un zaudējumu piedziņu par laikā neizmaksāto atlīdzību par darbu.  

Tiesību prakses sadaļā interesi piesaistošs būs kopsavilkums par sodu noteikšanas praksi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību. Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova saistībā ar šo apkopojumu uzsver, ka tiesām ir jātiek līdzi reālajai valsts drošības situācijai, un norāda: “Būtiskākais, ko šim apkopojumam jāsekmē, ir dot stingru mājienu, impulsu tiesām – kolēģi, situācija nav tāda, kāda tā bija, kad šīs tiesību normas piemēroja divus, trīs gadus atpakaļ.”

Vēstures sadaļā atzīmēti administratīvo tiesu izveidošanas 20 gadi. Ar to zināmā mērā saistīta arī saruna ar Līvu un Agri Dreimaņiem rubrikā “No otras puses” – viņi, strādājot par senatoru palīgiem Senāta Administratīvo lietu departamentā, ne tikai pilnveidojās administratīvajās tiesībās, bet te izveidojās arī viņu ģimene.

“Augstākās Tiesas Biļetens” tiek izdots divreiz gadā. To saņem Latvijas tiesas un citas tiesu sistēmas iestādes, bibliotēkas un augstskolu juridiskās fakultātes. Biļetena 28. numurs vēl drukātā veidā top tipogrāfijā, bet elektroniski tas jau pieejams tiesas mājaslapā.

•  Augstākās Tiesas Biļetens Nr.28