Kodeksa pārņemšana līdz 2020. gada 21. decembrim, ņemot vērā tā apjomu un tvērumu (127 panti un 13 pielikumi), Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm, prasīja ievērojami vairāk laika nekā ierasts un to izstrādes laikā norādīja gan Latvija, gan citas dalībvalstis. Kodeksa pilnīgai pārņemšanai Latvijā bija jāizstrādā ne tikai jauns Elektronisko sakaru likums, bet arī vairāki Ministru kabineta (MK) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikumi. Kopumā Elektronisko sakaru likumā ir dots deleģējums 19 MK un 25 SPRK noteikumiem. Latvijas ieskatā Kodekss pilnībā tika pārņemts 2022. gada 15. novembrī.

Uzreiz pēc Kodeksa pieņemšanas 2018. gada 11. decembrī Satiksmes ministrija (SM) izveidoja darba grupu, kas uzsāka jauna Elektronisko sakaru likumprojekta izstrādi. Sākotnējās likumprojekta redakcijas izstrādei, ņemot vērā tā apjomu un tvērumu, kā arī saskaņošanas procesam nepieciešamo laiku, bija nepieciešams vairāk nekā gads.

Lai nodrošinātu nozarē aktuālajai situācijai atbilstošu regulējuma izstrādi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību, datu apstrādi un citiem jautājumiem, kas nebija tieši saistīti ar Kodeksa prasībām, likumprojektā tika iekļautas arī citas nozarei būtiskas normas. Par šo normu saturu un redakciju notika ļoti aktīvas diskusijas, tika saņemti pretrunīgi priekšlikumi un iebildumi. Nepieciešamība līdzsvarot visu iesaistīto pušu intereses arī ievērojami pagarināja likumprojekta saskaņošanas procesu.

Elektronisko sakaru likuma projektu Satiksmes ministrija valdībai apstiprināšanai iesniedza 2021. gada 23.augustā, valdība likumprojektu apstiprināja 2021. gada 19. oktobra sēdē. Likumprojekts tika nosūtīts Saeimai 2021. gada 27. oktobrī, tā izskatīšana un apstiprināšana Saeimā prasīja vairāk laika nekā ierasts, jo prioritāri tika risināti jautājumi saistībā ar ģeopolitiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Elektronisko sakaru likuma trešais lasījums Saeimā notika 2022. gada 2. jūnijā. Valsts prezidents Egils Levits 2022. gada 9. jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2. jūnijā pieņemto Elektronisko sakaru likumu, lai nodrošinātu personas datu saglabāšanas regulējuma atbilstību ES tiesu aktuālajai judikatūrai, iestrādājot likumā ar Kodeksa pārņemšanu nesaistītas papildu normas. Otrreizēja likumprojekta caurlūkošana Saeimas Prezidija sēdē notika 2022. gada 16. un 17. jūlijā. Elektronisko sakaru likums izsludināts 2022. gada 28. jūlijā.

Elektronisko sakaru likuma izstrādi un saskaņošanu sākotnēji ietekmēja Covid-19 pandēmija, savukārt vienlaikus ar Elektronisko sakaru likuma izskatīšanu Saeima risināja jautājumus saistībā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, nelegāliem bēgļiem no Baltkrievijas Republikas, kā arī nepieredzēto energoresursu cenu kāpumu. Minētie force majeure apstākļi būtiski ietekmēja likumprojekta izstrādes un virzības gaitu. Latvijas valdība un Saeima, rīkojoties esošo administratīvo resursu ietvaros, primāri risināja neatliekamus un valstij vitāli svarīgus jautājumus, kas ietekmēja citu normatīvo aktu, tostarp Elektronisko sakaru likumprojekta procesuālo virzību, līdz ar to objektīvi pagarinājās arī Kodeksa prasību ieviešana.

Par Kodeksa prasību nepārņemšanu nacionālajā regulējumā līdz 2020. gada 21. decembrim Eiropas Komisija uzsāka tiesvedību arī pret Īriju (lieta C-439/22), Poliju (lieta C-452/22), Portugāli (lieta C-449/22), Slovēniju (lieta C-457/22) un Latviju (lieta C-454/22). Spriedumi lietās pasludināti š.g. 14. martā, attiecīgi nosakot soda naudas Īrijai – 4,5 milj. eiro, Polijai – 4,05 milj. eiro, Portugālei – 2,8 milj. eiro un Slovēnijai – 800 tūkst. eiro.