Ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Budžeta komisijā atbalstīts priekšlikums, ka vismaz 80 procentus no šiem nodokļa ieņēmumiem pašvaldības varēs novirzīt atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no savas zemes vai kuri kara dēļ tur nevar atgriezties un ir apmetušies uz dzīvi Latvijā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionētajām personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides.

Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, tās varēs nodokļa apmēru pārrēķināt un līdz šī gada 15. jūlijam izsūtīt precizētu nodokļa maksāšanas paziņojumu.

Ja sankcionētā persona būs kavējusi nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, pašvaldībām paredzētas tiesības triju mēnešu laikā uzsākt nodokļa parāda piedziņu bezstrīda kārtībā.

Plānots, ka pašvaldībām kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi varētu palielināties par 1,9 miljoniem eiro, norādīts grozījumu anotācijā.

Izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likumā rosinātas, lai personām, kuras atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam noteiktas par sankciju subjektiem, liegtu iespēju izmantot līdzšinējos atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa jomā, pauž likumprojekta autori.

Galīgajā lasījumā par grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā plānots lemt Saeimas 21. marta sēdē.