Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesnieguma izskatīšanu izbeidza.

Senāts atzina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmums par naudas līdzekļu izmaksu patērētājiem gadījumos, kad tūrisma pakalpojums pilnīgi vai daļēji nav sniegts operatora likviditātes problēmu dēļ, ir administratīvs akts. Izvērtējis normatīvo regulējumu, Senāts secināja, ka šāds lēmums netiek pieņemts patērētāja un pakalpojuma sniedzēja civiltiesiska strīda ietvaros, bet gan tiesību normā definētā situācijā. Ja iestājies tiesību normā noteiktais gadījums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem nodrošinājuma izsniedzējam adresētu lēmumu par naudas izmaksu patērētājiem, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra publicētā paziņojuma. Tā ir rīcība publisko tiesību jomā. Attiecīgi patērētājiem ir tiesības vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un prasīt konkrētā administratīvā akta izdošanu.

Lai patērētājs varētu saņemt nodrošinājuma sniegto aizsardzību, atbilstoši tiesību normās noteiktajam ir jāizpildās vairākiem priekšnosacījumiem – pirmkārt, tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt saistības, otrkārt, saistības nav iespējams izpildīt likviditātes problēmu dēļ, treškārt, tūrisma operatoram ir spēkā esošs nodrošinājums.

Gadījumā, ja operatoram nav bijis spēkā esošs nodrošinājums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nevar pieņemt lēmumu par atmaksu, jo nav līdzekļu, no kā to veikt, kā arī nav nodrošinājuma izmaksātāja. Samaksa no valsts budžeta līdzekļiem iespējama tikai tad, ja ar operatora sniegto nodrošinājumu nav pietiekami. Ja nodrošinājuma nav, izdevumu atlīdzināšana no valsts budžeta nav paredzēta.

Situācijā, kad tūrisma operatoram nav bijis spēkā esošs nodrošinājums, ceļotājam ir jāizmanto citi tiesību aizsardzības līdzekļi. Pieteicēja to ir darījusi, piesakot kreditora prasījumu tūrisma operatora maksātnespējas procesā. Nav izslēdzama arī valsts atbildība par uzraugošās iestādes funkciju nepildīšanu. Normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic uzraudzību pār tūrisma operatoru darbību un viņu sniegto nodrošinājumu. Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot tiesību normā noteiktos pienākumus operatora nodrošinājuma uzraudzībā, ir pieļāvis prettiesiskas situācijas iestāšanos un tā ir radījusi patērētājam tiešas nelabvēlīgas sekas, patērētājs ar atsevišķu iesniegumu no atbildētājas var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, tieši kādas tiesību normu prasības iestāde nav ievērojusi un kā tas aizskar pieteicēju.

Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-63/2024 (A420202220)