Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa jau ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi aizstāvju argumentus.

Apelācijas instances tiesa ir atzinusi, ka vajāšana izpaudusies advokāta izsekošanā un nevēlamā saziņā ar cietušajiem. Apsūdzētie mēneša laikā nosūtījuši cietušajiem un advokāta kolēģiem vairāk par desmit elektroniskā pasta vēstulēm. Apsūdzētais izsekojis advokātu, fiksējot un publicējot masu saziņas līdzeklī, kā arī sociālajā tīklā viņa ģimenes dzīvesvietu, darba vietu, izmantoto transportlīdzekli un tā stāvvietu identificējošu informāciju. Apsūdzētais ir aicinājis citas personas izsekot un fotografēt advokātu, par to apsolot atlīdzību. Tāpat par vajāšanu ir atzīta arī transportlīdzekļa, uz kura uzlīmēts advokāta fotoattēls, ilgstoša novietošana pie viņa dzīvesvietas, darba vietas un citur. Izvērtējot minētos faktus un izplatīto ziņu saturu, konstatēts, ka cietušajiem bija objektīvs pamats baidīties par savu un tuvinieku drošību. Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem pamatots, ka apsūdzētā apzināti veicinājusi cietušo vajāšanu.

Noskaidrojot, vai apsūdzētais pauda īstenībai neatbilstošas ziņas, kas apkauno advokātu, apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka vārdi „kolaborants” un „čekists” rada negatīvas asociācijas valodniecisko, kultūrvēsturisko un politisku iemeslu dēļ. Apsūdzētā apgalvojums par žurnālistiskā pētījuma veikšanu atzīts par formālu. Norādīts, ka par apsūdzētā nolūku celt advokātam neslavu liecina ziņu pasniegšanas veids un to saturs, paužot personisko nepatiku pret viņu intervijā masu saziņas līdzeklī, organizējot transportlīdzekļa, uz kura bija uzraksts „Kolaborants” un tam blakus uzlīmēts cietušā fotoattēla fragments, izvietošanu netālu no viņa dzīvesvietas un darba vietas.

Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā ietvertajām prasībām.

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-320/2024 (11091182519)