Apsūdzētais un viņa aizstāvis pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas notiesājošais spriedums par psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai lielā apmērā un neatļautu psihotropās vielas realizēšanu lielā apmērā. Senāts izskatīja krimināllietu un apelācijas instances tiesas pieņemto lēmumu atstāja negrozītu.

Pārbaudot, vai personu varēja saukt pie kriminālatbildības par psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai, Senāts atzina par nepamatotu apsūdzētā un viņa aizstāvja argumentu, ka gamma-butirolaktons (GBL) noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā netika kontrolēts kā psihotropā viela. Attiecīgajā laikā tas tika kontrolēts gan kā otrās kategorijas prekursors (narkotisku vai psihotropu vielu izgatavošanai paredzēts izejmateriāls), gan kā gammahidroksibutirskābes (GHB) cikliskais esteris (organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm). Lai novērstu dublēšanos, GBL kā otrās kategorijas prekursors no saraksta vēlāk tika izslēgts, tomēr personu tik un tā varēja saukt pie kriminālatbildības par darbībām ar GBL kā GHB ciklisko esteri, proti, psihotropo vielu.

Senāts piekrita apelācijas instances tiesas skaidrotajam, ka GBL kā prekursors atšķiras no GBL kā GHB cikliskā estera ar vielas izmantošanas veidu, tādēļ nozīme ir nolūkam, kādēļ tas iegādāts. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar apelācijas instances tiesas konstatēto apsūdzētais apzinājās, ka rīkojas ar aizliegtu vielu, proti, sūtījumus lūdza saņemt citai personai, kā sūtījuma saņēmēju norādīja ar sevi nesaistītu saimniecisko darbību neveicošu uzņēmumu, realizēja citai personai vielu apreibināšanās nolūkā. Atbilstoši apelācijas instances tiesas norādītajam apsūdzētā iebildumus neapstiprināja arī Zāļu valsts aģentūras sniegtā atbilde, ka GBL iegādei nav nepieciešama speciāla atļauja, jo, vēršoties iestādē, apsūdzētais neatklāja, ka vielu plāno iegādāties iekšķīgai lietošanai.

Senāta lēmums lietā Nr.SKK-45/2024 (15890017217).