Saskaņā ar Kriminālprocesa likumā ietverto regulējumu procesuālie izdevumi ir samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem. Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem. No šī vispārējā principa ir vairāki izņēmumi. Tostarp, ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.

Apelācijas instances tiesa par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzēto bija notiesājusi, bet par otru – attaisnojusi, kā arī no apsūdzētā valsts labā piedzinusi procesuālos izdevumus celtajā apsūdzībā pilnā apmērā. Apsūdzētais kasācijas sūdzībā lūdza spriedumu atcelt daļā par procesuālo izdevumu piedziņu, norādot, ka nav izvērtēta to apmēra samazināšana, lai gan viņš ir daļēji attaisnots.

Atbilstoši Senāta skaidrotajam likumdevēja noteiktie kritēriji procesuālo izdevumu daļējai piedziņai valsts labā no apsūdzētā ir apsūdzības daļa, kurā konstatēts viņa vainīgums, un citi kritēriji likumā nav paredzēti. Lai izlemtu jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu valsts labā apsūdzības daļā, kurā konstatēts apsūdzētā vainīgums, tiesai katrā konkrētajā kriminālprocesā jāvērtē celtās apsūdzības, tajā skaitā krimināllietas materiālu, apjoms, kā arī noziedzīgo nodarījumu juridiskā sarežģītība saistībā ar to apsūdzības daļu, kurā apsūdzētais attaisnots. Ievērojot samērīguma un proporcionalitātes principus, tiesai jāpamato konkrētajā gadījumā piemērojamajā tiesību normā paredzētā mērķa sasniegšana.

Senāta lēmums lietā Nr.SKK-186/2024 (11089058820).