Pirmstiesas kriminālprocesā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras (NNVIDIP) prokurore, pēc Iekšējās drošības biroja veiktās izmeklēšanas, apsūdzēja bijušo Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes vecāko inspektoru pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas par to, ka apsūdzētais, būdams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja kukuļa pieprasīšanu par kādu jau izdarītu nelikumīgu darbību, pēc kā pieprasīto kukuli – naudu 2250 eiro apmērā, pieņēma.

Ar ELT 2022. gada 31. augusta spriedumu apsūdzētais tika attaisnots. Tiesa apšaubīja pirmstiesas procesā iegūtos pierādījumus, konstatējot pretrunas atsevišķās personu liecībās un nonākot pie secinājuma, ka apsūdzētā vaina celtajā apsūdzībā nav pierādīta ārpus saprātīgām šaubām. Par pirmās instances tiesas spriedumu NNVIDIP prokurore iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt kā nelikumīgu un taisīt lietā notiesājošu spriedumu.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 20. marta spriedumu ELT spriedums tika atcelts, apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot tiesības piecus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatu. Tika konfiscēta apsūdzētā manta – automašīnas Audi A6 Avant un Mercedes Benz C250. Pretēji ELT vērtējumam apelācijas instances tiesa norādīja, ka pretrunas atsevišķās personu liecībās nav pamats izdarīt secinājumu par saprātīgu šaubu attiecībā uz apsūdzētā vainas esamību, jo ne ikkatras šaubas ir pietiekamas, lai tās vērtētu par labu apsūdzētajam, bet tikai saprātīgas šaubas, kuras turklāt nav iespējams novērst. Apelācijas instances tiesa uzsvēra, ka ELT spriedumā ignorējusi tādus krimināllietā esošos pierādījumus kā speciālā izmeklēšanas eksperimentā iegūtās sarunas un apsūdzētā saraksti ar liecinieku, kas kopsakarā ar citām ziņām par faktiem novērš šaubas par atsevišķu aplūkoto liecību ticamību. Tādējādi apelācijas instances tiesa secināja, ka pirmās instances tiesa lietas materiālos esošos pierādījumus vērtējusi sašaurināti, selektīvi, atraujot no citiem kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem un atsevišķus pierādījumus ignorējot vispār, nevērtējot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, savukārt apsūdzētā vaina ir pierādīta ārpus saprātīgām šaubām. Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa konstatēja, ka ELT pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, kas novedis pie nelikumīga un nepamatota nolēmuma pieņemšanas.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti nonākusi pie pamatota secinājuma par Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju esamību apsūdzētā darbībās. Līdz ar ko Rīgas apgabaltiesas notiesājošais spriedums stājies spēkā.

NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls norāda: "Minētais gadījums apliecina to, cik svarīga loma tiesiskuma nodrošināšanā ir prokuroram, kurš darbojas kā valsts pārstāvis un cenšas panākt, ka tiek ievērots likums un taisnīgums, tādējādi tiek panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Prokurora protests ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu, ka tiesas nolēmumi ir taisnīgi, pamatoti un atbilstoši tiesību normām".