Īsumā:  

• Latvijā nav formulēts ilgtermiņa stratēģisks redzējums par tiesnešu un tiesu personāla attīstību.  
• Pieaug vakanto tiesneša amata vietu skaits, un tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28 % no pašreizējiem tiesnešiem. 
• Īpaši kritiska situācija cilvēkresursu nodrošinājumā ir attiecībā uz tiesnešiem ar specializāciju zemesgrāmatu lietās.  
• Nepietiekami izmantoti un novērtēti ir tiesu darbinieki, kā rezultātā ir nepieļaujami augsta to mainība.  
• Katrs desmitais tiesnesis pēdējo četru gadu laikā mācības apmeklējis retāk nekā reizi gadā, lai gan pastāvīgi notiek izmaiņas tiesiskajā regulējumā. 

“Cilvēkresursi ir tiesu sistēmas pamats, tāpēc to attīstībai jābūt galvenajai prioritātei. Bez pietiekamiem un kvalitatīviem tiesu cilvēkresursiem taisnīguma meklējumi tiesā var kļūt par maratonu bez finiša līnijas. Moderns tiesu materiāltehniskais nodrošinājums ir būtisks, taču kvalitatīvi un ilgtspējīgi tiesu cilvēkresursi ir izšķiroši, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tāpēc ir būtiski, lai Latvijā būtu stratēģisks redzējums cilvēkresursu attīstībai un plānošanai ilgtermiņā,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.  

Samazinās tiesnešu skaits 

Ar katru gadu pieaug vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023. gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10 % tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28 % no pašreizējiem tiesnešiem.  

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmē, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai. 

“Lai atrisinātu šīs problēmas, ir jāizvērtē tiesnešu funkcijas un darba organizācija, kā arī jāpārskata nepieciešamais tiesnešu skaits Latvijā,” skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. 

Kritiska situācija ar tiesnešiem, kuru specializācija ir zemesgrāmatu lietas  

Tiesnešu ar specializāciju zemesgrāmatu lietās vakanto amatu vietu skaits ar katru gadu pieaug. Revīzijā konstatēts, ka kopš 2017. gada tiesu sistēmā darbu uzsākuši tikai divi tiesneši ar specializāciju zemesgrāmatu lietās, bet beiguši pildīt amata pienākumus – 16 tiesneši. 2023. gada beigās no 71 amata vietas tiesnešiem ar specializāciju zemesgrāmatu lietās vakantas bija deviņas jeb 13 %. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā varētu doties vēl 18 tiesneši jeb 29 % no visiem tiesnešiem ar specializāciju zemesgrāmatu lietās faktiskā skaita.  

Nav arī izdevies paplašināt tiesnešu ar specializāciju zemesgrāmatu lietās kompetenci citās lietu kategorijās, kā to paredzēja 2018. gada Zemesgrāmatu nodaļu reforma. 

Nepietiekami izmanto tiesneša palīgu cilvēkresursu potenciālu  

Tiesu sistēmā jau 20 gadus diskutē par tiesneša palīga institūta reformēšanu un attīstību, taču ievērojams progress nav panākts.  

Tiesneša palīga amatam aizvien nav noteiktas atbilstošas prasības izglītībai un nav paplašinātas tiesneša palīga kompetences un atbildība, līdz ar to mazinās iespējas paaugstināt darba tirgū nekonkurētspējīgo tiesneša palīga atalgojuma līmeni un esošo darbinieku motivāciju, piesaistīt jaunus kvalificētus darbiniekus un pilnvērtīgi izmantot tos tiesneša darba atslogošanai.  

Revīzija atklāj, ka tiesu sistēma nav spējusi efektīvi un ilgtermiņā attīstīt tiesneša palīga institūtu. Rezultātā ir nepieļaujami augsta tiesnešu palīgu mainība, īpaši tiesās Rīgā, kur tā sasniedz līdz pat 41 % gadā.  

Ne visi tiesneši pietiekami rūpējas par savu zināšanu un prasmju pilnveidi 

Lai gan ir izveidota tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību sistēma un radīti priekšnoteikumi tiesnešu un tiesu darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidei, katrs desmitais tiesnesis pēdējo četru gadu laikā mācības apmeklējis retāk nekā reizi gadā.   

“Ne visi tiesneši pietiekami rūpējas par savu zināšanu un prasmju pilnveidi, lai gan izmaiņas sabiedrībā un tiesiskajā regulējumā notiek strauji. Tiesnešiem ātri jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, un tas nav iespējams bez kvalitatīvas mācību organizācijas un aktīvas līdzdalības mācībās,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.   

No 2025. gada 1. janvāra plānots mainīt tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību sistēmu. Darbību vajadzētu uzsākt Tieslietu akadēmijai, tomēr projekts vairākās aktivitātēs ir aizkavējies, un pastāv augsts risks, ka 2025. gada 1. janvārī atbilstoši iecerētajam apmācību modelim Tieslietu akadēmija darbību vēl neuzsāks.  

Ieteikumi #PēcRevīzijas 

Revīzijā Tieslietu ministrijai sniegti pieci ieteikumi. To ieviešanas rezultātā sagaidāma cilvēkresursu pārvaldības un attīstības pilnveidošana Latvijas tiesās, to skaitā tiks 1) uzlabota tiesnešu skaita plānošana; 2) nodrošināta efektīva un ilgtspējīga nekustamo īpašumu tiesību reģistrācija; 3) palielināta tiesnešu palīgu kompetence un atbildība; 4) paaugstināta tiesnešu palīgu motivāciju darbam tiesā un samazināta darbinieku mainība; 5) sekmēta un pieaugs tiesnešu motivācija apmeklēt mācības.  

Plašāka informācija: revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika 

Par Valsts kontroli 

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.