Maksātnespējas kontroles dienests atcēla pieteicēju no amata, jo Maksātnespējas likums noteica, ka par administratoru nevar būt persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata. 

Pieteicējs minēto lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, bet Maksātnespējas kontroles dienests par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. Senāts, uzskatot, ka lietā piemērojamā Maksātnespējas likuma norma neatbilst augstāka spēka tiesību normai, vērsās Satversmes tiesā. 

Satversmes tiesa apstrīdētajā tiesību normā ietverto aizliegumu ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, atzina par neatbilstošu Satversmei. Tika uzsvērts, ka uz mūžu noteikti ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību. Šādi ierobežojumi ir attaisnojami tikai īpašos gadījumos, kad iepriekš nodarītais pēc būtības ir nesavienojams ar konkrētu tiesību īstenošanu. 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās Senāts turpināja administratīvās lietas izskatīšanu. Pārbaudot, vai administratīvajā lietā ir pareizi piemērotas tiesību normas, Senāts ņēma vērā Satversmes tiesas norādīto, ka administratīvajai tiesai individuāli jāvērtē riski, kas saistīti ar attiecīgās personas atrašanos administratora amatā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Satversme un Satversmes tiesas spriedumā ietvertās atziņas. Kaut gan pārsūdzētajā apgabaltiesas spriedumā bija konstatēti vairāki apstākļi, kas vērtējami šai sakarā, tajā nebija individuāli vērtēti riski, kas saistīti ar pieteicēja atrašanos administratora amatā. 

Senāta 2024.gada 10.decembra spriedums lietā Nr.SKA-19/2024 (A420290219)