Trauksmes celšanas likumu ieviesa, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par darbā novērotiem pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot aizsardzību cilvēkam, kurš ir cēlis trauksmi. Trauksmi iespējams celt par darbā novērotu amatpersonu bezdarbību, par sabiedrības veselības apdraudējumu, būvniecības drošības riskiem un virkni citu pārkāpumu.

Trauksmes cēlējam, kurš ziņojis par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, likums paredz identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas, ja trauksmes celšanas dēļ radušās nelabvēlīgas sekas. Ja sekas ir radušās, trauksmes cēlējam var sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī izmaksāt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu.

21. janvāra valdības sēdē skatītajā ziņojumā norādīts, ka, lai gan piecos gados izpratne par trauksmes celšanu un tās būtību ir augusi, tā joprojām nav pietiekama un bieži kā trauksmes celšanas ziņojumi tiek saņemti neatbilstoši iesniegumi. Visbiežākais neatbilstības iemesls – sniegtā informācija nav saistīta ar darbu vai ir par personīgu strīdu. Tāpat ne vienmēr ievērots būtisks aspekts – pārkāpuma novēršanai jābūt plašākas sabiedrības interesēs.

Kā norādīts ziņojumā, no 2314 iesniegtiem ziņojumiem, kas noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi, atbilstoši bijuši 652. Tas nozīmē, ka jāturpina veicināt sabiedrības izpratni, tostarp informēt arī darba devējus, žurnālistus un tiesnešus par trauksmes celšanu.

Vidēji ik gadus ap 50 publiskā sektora institūcijās vēršas iedzīvotāji ar vēlmi celt trauksmi. Laika periodā no 2019. gada 1. maija līdz 2023. gada 31. decembrim, par ko ir apkopota statistika, visvairāk trauksmes cēlēji vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā, Valsts policijā, Valsts valodas centrā, Veselības inspekcijā, Prokuratūrā, Valsts kontrolē, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Labklājības ministrijā.

Ņemot vērā šos datus un arī citus aspektus, ziņojumā secināts, ka nākotnē par atbildīgo institūciju trauksmes celšanas jomā būtu nosakāms KNAB, jo tam ir arī vislielākā praktiskā pieredze trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā, kā arī tā ir neatkarīga iestāde, kura strādā ar godprātības jautājumiem un ir pazīstama sabiedrībā.

Līdz šim atbildīgā institūcija trauksmes celšanas jomā jeb trauksmes cēlēju kontaktpunkts bijusi Valsts kanceleja. Tā ir bijusi koordinējošā iestāde likuma ieviešanā un saziņā gan ar trauksmes cēlējiem, gan ar kompetentajām institūcijām. Šajā laikā veiksmīgi iedzīvināti trauksmes celšanas mehānismi, nodrošināts metodiskais atbalsts, tostarp divu vadlīniju izstrāde [www.trauksmescelejs.lv/vadlinijas], vairota izpratne par trauksmes celšanu kā pozitīvu rīcību sabiedrības interesēs. Tomēr, kā secināts ziņojumā, šāds risinājums, salīdzinot ar starptautisko praksi, ir visai netipisks, jo Valsts kanceleja nav neatkarīga iestāde, līdz ar to plānots, ka no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts būs KNAB.

Ziņojumā sniegtajos priekšlikumos ieteikts stiprināt trauksmes cēlēju kontaktpunktu, uzmanība jāpievērš sabiedrības izglītošanai un izpratnes veicināšanai, kā arī jāvērtē iespējas stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību, sniedzot, piem., papildu atbalstu tiem, kam radušās nelabvēlīgas sekas. Tāpat priekšlikumos piedāvāts apsvērt iespēju izmaksāt finansiālu atlīdzību trauksmes cēlējam par trauksmes celšanas rezultātā atklātiem pārkāpumiem.

Iesniegumu un trauksmes cēlēju ziņojums skaits 2019.–2023. gadā

Avots: Valsts kanceleja