Tieslietu padome vienojās, ka Tieslietu ministrija un sekretariāts apkopos informāciju par komisijām, darba grupām un kosultatīvajām padomēm, kur tiesnešu līdzdalība paredzēta ar likumu, un tad atgriezīsies pie izvērtējuma, cik leģitīmi un lietderīgi katrā konkrētā gadījumā ir šie tiesnešiem uzliktie papildu pienākumi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda: “Laika gaitā likumdošanas procesā virknē tiesību aktos ir ieviesusies tradīcija Augstākās tiesas un citu instanču tiesu tiesnešus kā ekspertus uzaicināt līdzdarboties valsts pārvaldes institūciju darbībā. Vairākos gadījumos šāda dalība pat noteikta ar likumu, piemēram, Augstākās tiesas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, senatoru, tiesnešu dalība disciplinārlietu un eksaminācijas komisijās, kā arī konsultatīvajās padomēs. Šādas dalības nepieciešamība būtu pārskatāma vairāku iemeslu dēļ.”

Svarīgākais iemesls ir Satversmē noteiktais varas dalīšanas princips, kas noteic, ka tiesas pamatfunkcija ir tiesas spriešana. Tiesas aktīva un pastāvīga līdzdalība likumdošanas varas un izpildvaras procesos var ne vien radīt priekšstatu par tiesas neitralitātes un objektivitātes trūkumu, bet atsevišķos gadījumos pat, iespējams, arī faktiski pārkāpt varas dalīšanas principu. Jo īpaši tas attiecas uz tiesas iesaisti tādās institūcijās, kuru lēmumi var tikt apstrīdēti tiesā. Problēma saskatāma arī dažādās darba grupās likumdošanas procesa ietvaros, kur tiesneši pauž viedokļus un iesaistās tiesībpolitisku jautājumu izlemšanā, tādējādi radot priekšstatu, ka tiesu vara akceptē tādu vai citādu attiecīgā likuma koncepciju vai normas interpretāciju, kas var radīt gan šaubas par tiesas neatkarību, gan konkrētā tiesneša objektivitāti, skatot konkrētu lietu.

Otrs iemesls ir tiesnešu darba slodze. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd no 35 senatoriem 10 ir iesaistīti ar likumu noteiktu tiesu varai neraksturīgu papildu pienākumu veikšanā. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi senatori ir iesaistīti arī tiesnešu pašpārvaldē, kura ietilpst tiesnešu tiešajā kompetencē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs kā piemērus norāda tādus ar likumu uzliktus tiesnešu papildu pienākumus kā dalība maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijā, mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, advokātu, notāru, maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju eksāmenu komisijā, Finanšu izlūkošanas dienesta, Maksātnespējas jautājumu, Valsts probācijas dienesta konsultatīvajās padomēs.

Tieslietu padomes sēdē tika pausti viedokļi, ka tiesnešu iesaiste tiesu sistēmai piederīgo profesiju amata kandidātu eksāmenos, tāpat kā likumdošanas, īpaši procesuālo likumu grozījumu, darba grupās, tomēr būtu vēlama. Tāpat izskanēja, ka individuālu tiesnešu personisko iesaisti varētu aizstāt Senāta vai Tieslietu padomes metodiskais atbalsts eksaminācijas komisijām.