Apsūdzētais apsūdzēts par transportlīdzekļa vadīšanu, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi izraisot cilvēka nāvi.  Negadījums notika 2021. gada jūlijā Dobelē, Brīvības ielā.  Apsūdzētais vadīja traktoru “John Deere” sakabē ar piekabi un veica manevru – kreiso pagriezienu –, nepārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un neizvērtējot, vai ar šo manevru netiks traucēts pretējā virzienā taisni braucošais velosipēdists.  

Zemgales rajona tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, sodu nosakot nosacīti, un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Tiesa daļēji apmierināja cietušās pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju. 

Zemgales apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu daļā par apsūdzētā vainu un sodu, bet atcēla to daļā par cietušajai noteikto morālā kaitējuma kompensāciju un to nenoteica.  

Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par cietušajai noteikto morālā kaitējuma kompensāciju, savu atzinumu par tās nenoteikšanu nav pamatojusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Senāts lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesas kompetencē ietilpst arī jautājuma izlemšana par kaitējuma kompensāciju, kas ir būtisks apstāklis krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Turklāt apelācijas instances tiesai savas kompetences ietvaros ir pienākums pārbaudīt un novērtēt lietā esošos pierādījumus. Senāts atzina, ka jautājumu par to, vai cietusī ir pieteikusi morālā vai materiālā kaitējuma kompensāciju, kā arī to, vai ir pamats un kādā apmērā to apmierināt, apelācijas instances tiesa var noskaidrot, izskatot lietu tiesas sēdē un pārbaudot kaitējuma kompensācijas pieteikumu. Savukārt kritērijus, kas jāņem vērā, nosakot kompensācijas apmēru, nosaka Kriminālprocesa likums. 

Senāta 2025. gada 21. februāra lēmums lietā Nr. SKK-12/2025 (11200026321).