6. Marts 2025 14:32
Jaunumi
Prokuratūra iepazīstina ar 2024. gada darbības rezultātiem un institucionālajā pilnveidē paveikto
Foto no Latvijas Republikas prokuratūras arhīva

2025. gada 5. martā ģenerālprokurors Juris Stukāns aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz preses konferenci, lai plašāk iepazīstinātu ar 2024. gada prokuratūras darbības rezultātiem un prokuratūras institucionālajā attīstībā un pilnveidē paveikto. Prokuratūras darbības efektivitāte ir viens no faktoriem, kas raksturo tiesiskuma nodrošināšanu valstī kopumā. Prokuratūras darbības rādītāji ir daļa no rādītājiem, ko mēra, novērtējot tiesu sistēmas darbību – efektivitāti un kvalitāti Eiropas valstīs.

Konferences 1. daļā ģenerālprokurors iepazīstināja klātesošos ar paveikto prokuratūras pamatfunkciju izpildē, īpašu uzsvaru liekot uz to, kā iepriekšējos gados veiktie pasākumi atspoguļojas prokuratūras darbības rezultātos. Kā norādīja J. Stukāns, tad, stājoties amatā, viņš savam darbam izvirzīja vairākus prioritāros virzienus. Viens no tiem bija risināt problēmas, kas saistītas gan ar vienotas izpratnes trūkumu par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu, gan trūkumiem iesaistīto iestāžu sadarbībā. Šo gadu laikā liels darbs ieguldīts normatīvo aktu regulējuma pilnveidošanā, virzot priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai stiprinātu uzraudzību, prokuroru atbildību un amatā augstāku prokuroru aktīvāku iesaisti, prokurora pilnvaru pabeigt kriminālprocesu bez tiesas iesaistes paplašināšanai. Vēl viena ģenerālprokurora apņemšanās bija panākt prokuratūras aktīvāku iesaisti pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes uzlabošanā, uzņemoties vadošo lomu gan tiesību normu piemērošanas prakses veidošanā, gan izmeklētāju darba vadībā un uzraudzībā, jo īpaši sarežģītu un valsts intereses sevišķi skarošu kategoriju kriminālprocesos, tādēļ šo gadu laikā mērķtiecīgi strādāts pie vienotas izpratnes un prakses veidošanas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanai. Visbeidzot ar mērķi pilnveidot prokuratūras darba organizāciju un vadības funkciju kopumā un mazināt nekvalitatīva un neefektīva darba riskus, pārskatīta institūcijas struktūra un mainīta darba organizācija, ieviesti kontroles mehānismi pār prokuratūras funkciju izpildi un darbības rezultātiem.

Preses konferences 2. daļā administratīvā direktore Ilze Grīnhofa plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja par paveikto prokuratūras pārvaldībā. Ģenerālprokurors prokuratūras administratīvajam direktoram ir deleģējis atbildību par prokuratūrai piešķirto valsts budžeta līdzekļu tiesisku, efektīvu un ekonomisku izlietojumu. Administratīvais direktors vada Administratīvā direktora dienestu, kura funkcijās ietilpst finanšu, personāla, IKT jomas pārvaldība, dokumentu aprites un materiāltehniskās apgādes nodrošināšana visas republikas teritorijā izvietotajās struktūrvienībās un komunikācijas ar sabiedrību īstenošana.

Būtisku sava stāstījuma daļu administratīvā direktore veltīja jautājumiem, kas skar personāla politikas un personāla pārvaldības jomas, kuru pilnveidē pēdējo gadu laikā paveikts apjomīgs darbs – ieviesta jauna prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas balstīta darbības rezultātos jeb snieguma vērtēšanā. Jauna kārtība, kādā notiek darba izpildes plānošana un novērtēšana, ieviesta arī attiecībā uz darbiniekiem. Pilnveidota personāla resursu plānošanas, atlīdzības un motivācijas sistēma, īstenota prokuratūrā nodarbināto iesaistes un darba motivācijas novērtēšana, izveidota un ieviesta apmācību sistēma, kas balstās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas procesā identificētās vajadzībās, visbeidzot izveidota un ieviesta integritātes kontroles sistēma, kas balstās uz 3 būtiskiem elementiem – izstrādāts un ieviests Latvijas Prokuroru ētikas kodekss un Prokuratūras darbinieku ētikas kodekss, izveidota kontroles vide, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma.

Aktuāls jautājums prokuratūras dienas kārtībā ir paaudžu nomaiņa institūcijā. Izvērtējot aktuālos datus uz 2024. gada 31. decembri, 17% procentiem prokuroru jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet viņi turpina amata attiecības. Situācijas izvērtējums liecina, ka nepieciešams ilgtermiņā plānot prokuroru personālsastāva nomaiņu un pēctecību, paļaujoties ne tikai uz prokuroru kandidātu atlasi amata konkursos, bet arī nodrošinot prokurora amata kandidātu rezerves veidošanos iestādes ietvaros, veicinot prokurora kvalificētā atbalsta personāla attīstību.

Kvalitāte nav nejaušība, bet gan apzināta lēmuma un pārdomāta procesa rezultāts. No pārvaldības viedokļa prokuratūra šobrīd ir cita institūcija, salīdzinot ar to, kāda tā bija 2020. gada sākumā. Izpratnes izmaiņas par to, kā var pārvaldīt prokuratūru un organizēt tās darbu, ir redzamas darba rezultātos, ar kuriem gan pilnā apjomā, gan konspektīvā veidā iespējams iepazīties prokuratūras tīmekļvietnē www.prokuratura.lv sadaļā Par mums – Publiskie pārskati.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 275 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties