Attiecīgi spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru vīrietim piespriests trīs gadus ilgs nosacīts brīvības atņemšanas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, apzinoties, ka viņa veselības stāvoklis var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, vadīja automašīnu un zaudēja samaņu. Avārijas rezultātā nāvējošus miesas bojājumus guva gājēja.

Senāts savā lēmumā piekrīt apelācijas instances tiesas atzinumam, kurā norādīts, ka izdarītā nozieguma subjektīvo pusi jeb attieksmi pret nodarījumu raksturo ar netiešu nodomu izdarīta tīša darbība – normas, kas aizliedz vadīt transportlīdzekli, pastāvot saslimšanai, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību pārkāpšana. Tiesas procesā ārpus saprātīgām šaubām arī secināts, ka apsūdzētais apzināti slēpis informāciju par savu veselības stāvokli, lai saņemtu medicīnisko izziņu par tiesībām piedalīties ceļu satiksmē

Senāts atzīst, ka kasācijas sūdzība iesniegta nolūkā panākt apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.

Lietas Nr.: SKK-194/2025 (11520029020).