Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību un citu Eiropas Savienības tiesību aktu interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par to iztulkošanu, Satversmes tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai radās šaubas par to, kā interpretējams dalībvalsts savlaicīgas apspriešanās pienākums ar Eiropas Centrālo banku. Proti, vai Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē šis pienākums ir izpildīts arī tad, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas, bet atbilstoši nacionālajam regulējumam ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās. Savukārt tad, ja šis pienākums nav izpildīts, Satversmes tiesai ir šaubas, kā tā neizpilde ietekmē apstrīdēto normu spēkā esību un tās tiesiskās sekas. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:

1. Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkts un Eiropas Savienības Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma par to, kā valstu iestādes apspriežas ar Eiropas Centrālo banku par tiesību aktu projektiem (Nr. 98/415/EK) 4. pants ir interpretējami tādējādi, ka tajos noteiktais dalībvalsts iestādes pienākums savlaicīgi apspriesties ar Eiropas Centrālo banku ir ievērots, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas, tomēr pastāv procedūra, kuras ietvaros ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana parlamentā pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās?
2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, – vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkta un Padomes lēmuma 4. panta pārkāpums ir uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ dalībvalsts tiesību normas, kas pieņemtas, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesības, nav piemērojamas?
3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, – vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi būtu interpretējami tādējādi, ka Satversmes tiesa savā nolēmumā var lemt par to, ka apstrīdēto normu tiesiskās sekas to spēkā esības laikā tiek saglabātas?

Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Ņemot vērā minēto, šā gada 2. aprīlī plānotā Satversmes tiesas nolēmuma pasludināšana nenotiks.

Informācijai: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmes-tiesa-versas-eiropas-savienibas-tiesa-lieta-par-hipotekara-kredita-nemeju-aizsardzibas-nodevu-un-ar-to-saistito-kredita-procentu-kompensaciju/