No lietas materiāliem izriet, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijā pret apsūdzēto tika uzsākts kriminālprocess par iespējamu narkotisko vai psihotropo vielu pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai nelikumīgā veidā. Šī kriminālprocesa ietvaros tika iegūtas ziņas, ka apsūdzētais, iespējams, nesen lietojis marihuānu, kas norādīja uz varbūtību, ka viņš vadījis transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē. Vīrietis VID Nodokļu un muitas policijas amatpersonām skaidroja, ka viņš marihuānu lietojis pirms pāris dienām. 

Ņemot vērā, ka pastāvēja pamatotas aizdomas par narkotisko vielu lietošanu VID Nodokļu un muitas policijas amatpersona apsūdzēto no Liepājas nogādāja Rīgā, lai konstatētu narkotisko vielu ietekmi. 

Pirmās instances tiesa vīrieti atzina par vainīgu, taču apelācijas instances tiesa viņu attaisnoja, piekrītot aizstāvības paustajam argumentam, ka medicīniskās pārbaudes protokols, ar kuru pierādīta narkotisko vielu ietekme, nav izmantojams, jo izmeklēšanu veikusi VID Nodokļu un muitas policijas amatpersona, kurai nav kompetence izmeklēt noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību. 

Senāts savā lēmumā skaidro, ka kriminālprocesa obligātuma princips ir pārāks par institucionālo piekritību, proti, atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, pilnvarotai personai obligāti jāuzsāk kriminālprocess un jāveic neatliekamas procesuālās darbības neatkarīgi no tā, kādai izmeklēšanas iestādei ir turpmāk jāveic izmeklēšana.  

Tāpat Senāts norāda, ka amatpersonas pilnvaras veikt kriminālprocesu neatņem institucionālās piekritības pārkāpums. Ar Senāta lēmumu pilnībā atcelts Kurzemes apgabaltiesas spriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai. 

Lietas Nr.: SKK-34/2025 (58400027923).