• Egila Levita priekšlasījums: "4. maija Neatkarības deklarācija kā fundamentāls latviešu nācijas valstsgribas akts"
• Paneļdiskusija: "Valstisko pamatu nozīme Latvijā pārmaiņu laikos"
• Paneļdiskusija "Latvijas izaicinājumi, atgriežoties demokrātiskajā pasaulē"
• Infomateriāls par Latvijas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākā padome, kurā vairākumu tikko kā bija guvusi Latvijas Tautas fronte, pieņēma "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", norādot uz PSRS un Vācijas 1939. gada prettiesisko vienošanos un starptautisko tiesību pārkāpumiem un PSRS militāro agresiju, kuras dēļ valsts neatkarība 1940. gadā tika zaudēta, kā arī uzsvēra, ka 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas valsts de jure ir pastāvējusi visu okupācijas laiku, atzina par spēkā neesošu politiska terora apstākļos īstenoto Latvijas vardarbīgo iekļaušanu PSRS sastāvā, atjaunoja Saversmes darbību un nolēma sasaukt Saeimas vēlēšanas.

Simtiem tūkstošu cilvēku sekoja Augstākās Padomes balsojumam, ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem pulcējoties Vecrīgā un Daugavmalā, bet visā Latvijā par Neatkarības deklarāciju nodotās balsis tika skaitītas, klausoties tiešraidi no Augstākās Padomes sēdes.

Tikai šajā brīdī Latvijā noslēdzās Otrais pasaules karš: 1945. gads daudzām Eiropas tautām nesa mieru un uzplaukumu, turpretī Baltijas valstīm – atkārtotu padomju okupāciju, no kuras izdevās atbrīvoties tikai pēc 45 gadiem.

"Jurista Vārds" aicina savus lasītājus un visus interesentus iepazīties ar 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas tapšanas apstākļiem, kas atspoguļoti šogad izdotajā piemiņas izdevumā un Neatkarības deklarācijas 35. gadadienai veltītās konferences diskusijās.