Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā kāds vīrietis apsūdzēts smagu miesas bojājumu nodarīšanā personai, ar kuru apsūdzētajam bija pastāvīgas intīmas attiecības. Attiecīgi spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru vīrietim piespriesta četrus gadus ilga brīvības atņemšana, kā arī cietušās labā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 12 750 EUR apmērā.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, būdams alkohola reibumā, dusmu vadīts, nolūkā nodarīt kaitējumu, apzinoties savu darbību kaitīgumu un paredzot savu darbību kaitīgās sekas, vēloties to iestāšanos, vienu reizi ar dūri iesita cietušajai pa galvu. Pēc tam, lai cietušo apklusinātu, apsūdzētais uzsēdās viņai virsū, uzliekot savus ceļgalus uz cietušās rokām, kā arī mēģināja aizspiest viņas muti. Apsūdzētais pēc tam izgrūda cietušo kāpņu telpā, kur turpināja viņai spert, nodarot dzīvībai bīstamus smagus miesas bojājumus.
Pirmās instances tiesa vīrietim piesprieda divus gadus un trīs mēnešus ilgu brīvības atņemšanas sodu. Savukārt apelācijas instances tiesa, lemjot par soda palielināšanu, spriedumā norādīja, ka veids kādā cietušajai nodarīti smagie dzīvībai bīstamie miesas bojājumi norāda uz apsūdzētā īpašo nežēlību un zvērīgumu, pat cinismu, bez jebkādas empātijas pret cietušās sāpēm un ciešanām. Tāpat konstatēts, ka cietušajai nodarītas paliekošas veselības problēmas, tostarp viņai piešķirta trešās grupas invaliditāte.
Kasācijas sūdzību par spriedumu iesniedza apsūdzētais, kura ieskatā, tiesa neesot pārliecinājusies par faktisko apstākļu atbilstību viņam inkriminētajam Krimināllikuma pantam. Tāpat, apsūdzētā ieskatā, viņam noteikts nesamērīgi bargs sods, bet tiesa neesot motivējusi kāpēc viņu nevarētu notiesāt nosacīti.
Savā lēmumā Senāts norādījis, ka apsūdzētais atzinis savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā. Attiecīgi tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punkta.
Tādējādi Senātam neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Tāpat Senāta lēmumā skaidrots, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, atzinusi, ka nav guvusi pārliecību, ka turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar to šajā gadījumā nav iespējams apsūdzēto notiesāt nosacīti.
Lietas Nr.: SKK-171/2025 (11091182722)
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
