2024. gadā, ņemot vērā iesniegumus par prasītāja it kā veiktām nepiedienīgām darbībām attiecībās ar studentēm, prasītājs tika atstādināts no amata pienākumu veikšanas uz laiku līdz trīs mēnešiem. Savukārt kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas inspektores lēmumu prasītājam tika piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, ar ko prasītājam aizliegts pildīt JVLMA Mūzikas katedras vadītāja, docētāja un pasniedzēja, Senās mūzikas centra vadītāja pienākumus. Pēc Valsts policijas lēmuma saņemšanas JVLMA rektora vietas izpildītāja ar rīkojumu, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, izbeidza darba tiesiskās attiecības ar prasītāju. 

Senāta lēmumā norādīts, ka drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums – ir viens no procesuālo piespiedu līdzekļu veidiem, kura mērķis ir līdz brīdim, kamēr panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, nodrošināt pagaidu risinājumu, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas. 

Tādējādi pamatots ir apgabaltiesas secinājums, ka lietā nodibinātie apstākļi atbilst nevis Darba likuma 115. panta ceturtās daļas (darba tiesisko attiecību izbeigšana, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta), bet gan Darba likuma 58. panta otrās daļas tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmēm, kas paredz darba devēja pienākumu atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija. 

Attiecīgi pareiza ir apgabaltiesas norāde, ka darba devēja kļūdaini atsaucas uz Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteikto aizliegumu darbinieku atstādināt ilgāk par trim mēnešiem, jo no šīs tiesību normas tvēruma tieši ir izslēgti gadījumi, kad atstādināšanas pamats ir Darba likuma 58. panta otrā daļa. 

Lietas Nr.: SKC-421/2025 (C33413724)