No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, būdams NMPD brigādes vadītājs, ieradās pie pacientes, kura atradās bezsamaņā un, iespējams, kritusi pa kāpnēm. Apsūdzētais, neskatoties uz to, ka izsaukuma izpildes laikā viņam bija pieejamas pietiekamas norādes par iespējamu smagu galvas traumu kā vienu no pacientes veselības traucējumu cēloņiem, nolaidīgi izpildot savus profesionālos pienākumus, kļūdaini un nepareizi interpretēja informāciju par notikušo, nepilnīgi izvērtēja pacientes anamnēzi un objektīvo veselības stāvokli, kā arī noteica pacientes stāvoklim neatbilstošu diagnozi. Tā rezultātā apsūdzētais pieņēma nepareizu lēmumu par pacientes atstāšanu uz vietas. 

Lai gan paciente neatguva samaņu  un viņas stāvoklis norādīja uz nepieciešamību steidzami nogādāt viņu slimnīcā diagnozes precizēšanai, arī, lai apstiprinātu vai izslēgtu iespējamu smagu galvas traumu un/vai politraumu, apsūdzētais pacientes tuviniekiem ieteica pacienti aiznest uz gultu un noguldīt sānu pozīcijā, norādot, ka hospitalizācija nav nepieciešama, jo pacientei nav nekādu traumu, viņa esot alkohola reibumā un ir jāizguļas. 

Ņemot vērā, ka paciente nakts laikā neatguva samaņu, no rīta tika izsaukta cita NMPD brigāde, kura nekavējoties viņu nogādāja slimnīcā. Tur pacientei tika veikta galvas operācija, tomēr dažas dienas vēlāk viņa mira no trulas galvas traumas izraisītajām sekām. 

Pirmās instances tiesa apsūdzētajam piesprieda vienu gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu, taču apelācijas instance lēma, ka taisnīguma atjaunošanai un citu personu atturēšanai no paviršas un nolaidīgas pienākumu pildīšanas, brīvības atņemšanas sods būs jāizcieš reāli. 

Senāts savā lēmumā norādījis, ka pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tiesa, pamatojot brīvības atņemšanas noteikšanu, ir ņēmusi vērā ne tikai personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, radīto kaitējumu. 

Lieta Nr.: SKK293/2025 (11390036022).