Lieta ierosināta pēc atlaistās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā tās atlaišana nav samērīga un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.

Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt – gan attiecībā uz 2023. gada, gan 2024. gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu – pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku. 

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsver: “Pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas. Ja pašvaldība ilgstoši rīkojas ar savu budžetu neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem. Līdz ar to arī pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildes apdraudējumu un ietekmi ne tikai uz pašvaldības iedzīvotājiem, bet uz visu sabiedrību kopumā. Pašvaldība nav valsts valstī.”

Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu būtiskumu liecina ne tikai pārkāpumu rezultātā jau radušās sekas, bet arī sekas, ko šie pārkāpumi var radīt. Valstij ir pienākums nepieļaut, ka pašvaldība nonāktu tādā finansiālajā situācijā, ka tai trūktu līdzekļu savu autonomo funkciju izpildei. Valstij ir jābūt iespējai rīkoties savlaicīgi, negaidot brīdi, kad tiks radīts būtisks kaitējums.

Satversmes tiesa akcentēja, ka pieteikuma iesniedzējas rīcība kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm. Satversmes tiesa atzina, ka pieļautie pārkāpumi, vērtējot tos kopsakarā, ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību likumā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai.

Vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišana bija nepieciešama, Satversmes tiesa secināja, ka valsts ir izmantojusi gan tai pieejamos pašvaldības darbības pārraudzības mehānismus, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzējas tiesisku darbību, gan arī finanšu resursus, lai uzlabotu finansiālo situāciju. Taču domes rīcība kopumā bija pretēja mērķim – nodrošināt tiesisku darbību iedzīvotāju interesēs un noregulēt finansiālo situāciju. Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja nespēja pienācīgi pildīt tai uzticētos pārvaldes uzdevumus un tādējādi pašvaldības kā publisko tiesību subjekta darbība bija traucēta. Savukārt tas, ka pieteikuma iesniedzēja apstrīdēto normu pieņemšanas laikā jau bija pieņēmusi 2024. gada budžetu, konkrētajos apstākļos neliecina par to, ka tā turpmāk būtu bijusi spējīga nodrošināt savas darbības tiesiskumu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Informācijai: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmes-tiesas-priekssedetaja-kucina-pasvaldiba-nav-valsts-valsti/