No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētā uzņēmēja, būdama uzņēmuma valdes locekle, kopā ar savu tēvu bija ieinteresēti panākt, lai viņas pārstāvētā uzņēmuma viesnīca Jūrmalā pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemta ekspluatācijā. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām viens no priekšnoteikumiem šīs būves pieņemšanai ekspluatācijā bija attiecīgu atzinumu saņemšana no vairākām valsts institūcijām, arī Veselības inspekcijas. 

Valdes locekle apzinājās, ka, ņemot vērā objekta tā brīža faktisko stāvokli, pastāv risks Veselības inspekcijas negatīvam atzinumam. Lai izredzes uz pozitīvu atzinumu būtu lielākas, apsūdzētā nolēma atbildīgajai valsts amatpersonai nodot kādu vērtīgāku alkohola pudeli. Par savu nodomu vērsties Veselības inspekcijā un šīs iestādes atbildīgajai darbiniecei nodot materiālu vērtību, viņa informēja savu tēvu. 

Īsi pēc telefonsarunas ar tēvu uzņēmēja devās uz Veselības inspekciju, kur iesniedza iesniegumu ar lūgumu izsniegt atzinumu par nekustamā īpašuma gatavību ekspluatācijai, kā arī nodeva valsts amatpersonai šampanieša pudeli vismaz 30 EUR vērtībā, lai panāktu labvēlīgu attieksmi šī iesnieguma izskatīšanas gaitā un saņemtu pozitīvu atzinumu, kas konkrētajā situācijā, ņemot vērā objekta faktisko stāvokli, būtu prettiesisks. 

Savukārt uzņēmējas tēvs vēlāk, ar mērķi panākt pozitīvu atzinumu, valsts amatpersonai izteica piedāvājumu nodrošināt, ka viņas dēls tiks uzņemts Policijas koledžā. 

Ietekmējoties no kukuļa piedāvājuma, valsts amatpersona prettiesiski sastādīja nekustamā īpašuma higiēnisko novērtējumu, kurā apzināti ierakstīja nepatiesas ziņas, t.i., izdarīja dokumenta viltošanu. 

Ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums, kuru uzņēmējam piespriests naudas sods 12 900 EUR , viņa meitai piespriests naudas sods 6450 EUR , bet valsts amatpersonai piespriests brīvības atņemšanas sods nosacīti ar pārbaudes laiku uz pieciem mēnešiem, kā arī sabiedriskais darbs uz 60 stundām. 

Kasācijas sūdzībās apsūdzētie cita starpā apstrīdēja Veselības inspekcijas darbinieces atbilstību valsts amatpersonas statusam. 

Senāta lēmumā norādīts, ka valsts amatpersonas jēdziens Krimināllikuma 316. panta izpratnē nav saistāms tikai ar personas amatu, atzīstot personu par valsts amatpersonu krimināltiesiskā izpratnē, jāvērtē personas ar amatu saistīto veicamo pienākumu raksturs, apjoms un vai persona veic kādu no Krimināllikuma 316. pantā norādītajām funkcijām.  

Senāts jau iepriekš citā lietā ir vērtējis valsts amatpersonas jēdzienu krimināltiesību izpratnē un lēmumā lietā Nr. SKK-558/2017 atzinis, ka, ja valsts akciju sabiedrība „Ceļu satiksmes drošības direkcija” akreditējusi citu juridisku personu veikt transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, tad personas, kuras veic transportlīdzekļu apskati, atzīstamas par valsts amatpersonām Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas. 

Tādējādi valsts amatpersonas statusa esību krimināltiesību izpratnē ne vienmēr nosaka personas iekļaušana iestādes valsts amatpersonu sarakstā vai tai uzliktais pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju. Valsts amatpersona Krimināllikuma 316. panta izpratnē ir plašāks jēdziens un lietā ir jāvērtē tai deleģētie pienākumi pēc būtības, to raksturs un iespējamā ietekme uz citu tiesību subjektu.  

Senāts apelācijas instances tiesas lēmumu atcēla tikai daļā par tulkošanas izdevumu solidāru piedziņu no apsūdzētajiem. Šajā daļā lieta izbeigta. 

Lietas Nr.: SKK-40/2025 (16870001316).