No lietas materiāliem izriet, ka ar biroja biedru kopsapulces lēmumu “Balcia Insurance SE” tika uzņemta par biroja biedru un pieteicējai noteikts pienākums samaksāt vienreizējo iemaksu obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas garantijas fondā (turpmāk – garantijas fonds) un iestāšanās naudu. Ar šo lēmumu biroja valde tika pilnvarota lemt par pieteicējas izslēgšanu no biroja, ja pieteicēja konkrētā laika posmā nesamaksās vienreizējo iemaksu garantijas fondā un iestāšanās naudu. Tā kā pieteicēja minētos maksājumus neveica, biroja valde izslēdza pieteicēju no biroja. 

"Balcia Insurance SE" iesniedza tiesā pieteikumu, ar kuru pārsūdzēja uzņemšanas lēmumu daļā par iestāšanās naudas samaksas pienākumu, kā arī lēmumu par izslēgšanu no attiecīgās organizācijas un pieprasīja zaudējumu atlīdzināšanu. 

Finanšu ministrija ar lēmumu atzina, ka uzņemšanas lēmums daļā par pienākumu pieteicējai samaksāt iestāšanās naudu ir prettiesisks. Ņemot to vērā, Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību šajā lietas daļā, jo nebija nepieciešams turpināt izskatīt pieteikumu par uzņemšanas lēmuma atcelšanu attiecīgajā daļā. 

Savukārt Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā noraidīja pieteikumu par izslēgšanas lēmuma atzīšanu par prettiesisku daļā, kas attiecas uz garantijas naudas samaksu, kā arī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu neizskatīt pieteikumu daļā par zaudējumu atlīdzināšanu. 

Senāta Administratīvo lietu departaments savā spriedumā vērtēja, vai izslēgšanas lēmums ir patstāvīgs administratīvais akts, pārbaudot kādas tieši tiesiskās attiecības tika nodibinātas ar uzņemšanas lēmumu.  

Attiecīgi Senāts secināja, ka garantijas naudas samaksa ir priekšnoteikums tam, lai apdrošinātājs kļūtu par biroja biedru, proti, tas nav uzdevums, kas būtu jāizpilda jau biedra tiesības ieguvušam biedram. Līdz ar to uzņemšanas lēmumā ietvertais nosacījums pēc būtības paredz to, ka biedrs par tādu kļūst tad, kad ir samaksāta garantijas nauda. Uzņemšanas lēmumā noteiktais pienākums līdz noteiktam datumam samaksāt garantijas naudu jeb izpildīt tiesību normā paredzēto priekšnoteikumu nosaka brīdi, ar kuru potenciālais biroja biedrs šīs tiesības iegūst, tātad nosaka brīdi, ar kuru uzņemšanas lēmums materiāli tiesiskā nozīmē stājas spēkā.  

No administratīvā procesa viedokļa šāds lēmums uzskatāms par administratīvo aktu, kura materiālā spēkā stāšanās nesakrīt ar procesuālo spēkā stāšanos (lēmuma paziņošanas brīdis).  

Savukārt biroja valdes sēdē, kurā pieņemts izslēgšanas lēmums, tika pārbaudīts, vai uzņemšanas lēmums ir stājies spēkā, proti, vai ir izpildīti uzņemšanas lēmumā ietvertie nosacījumi. Tā kā uzņemšanas lēmumā ietvertie nosacījumi nebija izpildīti, secināms, ka uzņemšanas lēmums nestājās spēkā un pieteicēja pēc būtības nebija kļuvusi par biroja biedru.  

Attiecīgi Senāts secināja, ka izslēgšanas lēmums šādā gadījumā nav uzskatāms par patstāvīgu administratīvo aktu, bet gan par iepriekšējā procesa turpinājumu – procesuālu lēmumu, ar kuru tiek noskaidrota iepriekš izdotā administratīvā akta spēkā esība. Izslēgšanas lēmuma rezolutīvā daļa acīmredzami formulēta tā, lai atbilstu uzņemšanas lēmumā ietvertajam formulējumam uzņemt pieteicēju par biroja biedru, tādēļ šķietami rada iespaidu, ka ar to tiek atņemtas kādas iepriekš piešķirtas tiesības.  

Tomēr pēc būtības ar šādu lēmumu konstatēts tikai tas, ka pieteicēja nebija izpildījusi uzņemšanas lēmumā minētos nosacījumus biedra tiesību iegūšanai un ka uzņemšanas lēmums tādējādi nebija stājies spēkā.  

Ņemot vērā, ka izslēgšanas lēmums nav administratīvais akts, pieteikums daļā par izslēgšanas lēmuma atzīšanu par prettiesisku nav izskatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiesas spriedums ir atceļams un tiesvedība lietā izbeidzama, nolēma Senāts. 

Lietas Nr.: SKA-32/2025 (A420145622).