Satversmes tiesa 2025. gada 20. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-20-01 par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu. Tiesa atzina likuma normu, ar kuru atlaista Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Lieta ierosināta pēc atlaistās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, tās atlaišana nav samērīga, jo pieļautie pārkāpumi nav būtiski. Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku. Tās rīcība varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm. Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kas bija pamats tās atlaišanai. Lai gan pašvaldības dome ir demokrātiski ievēlēts pašvaldības pārstāvniecības orgāns, pastāv tiesiski instrumenti tās darbības pārraudzībai. Konkrētajā gadījumā pieteikuma iesniedzējas atlaišana bija nepieciešams un samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu.

2025. gada 30. maijā Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2024-19-01 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas piemērošanu caurplūstošajām dividendēm. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdēto Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu dēļ nodoklis peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā nodokļa dubultās uzlikšanas aizlieguma principam un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka prasījums daļā par apstrīdētajās normās noteikto pienākumu maksāt nodokļa piemaksu un iespēju samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu par iepriekš samaksāto nodokļa piemaksu jau ir izspriests 2025. gada 28. marta spriedumā lietā Nr. 2024-04-01. Apstrīdētās normas arī nerada pieteikuma iesniedzējai tiesību uz īpašumu aizskārumu. Proti, no šīm normām neizriet pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par uzkrātajām caurplūstošajām dividendēm.

Maijā Satversmes tiesa uzsāka četru lietu izskatīšanu rakstveida procesā:

• lietu Nr. 2024-21-01 par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru;
• lietu Nr. 2024-17-03 par normām, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību (tiesas sēdē nolemts šo lietu apvienot ar lietu Nr. 2025-12-03);
• lietu Nr. 2024-07-01 par noziedzīgā nodarījumā cietušajām personām izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru;
• lietu Nr. 2024-23-01 par smēķēšanas aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Satversmes tiesa 2025. gada 14. maijā nolēma ļaut Eiropas Centrālajai bankai noteiktā apjomā iepazīties ar lietas Nr. 2024-09-01 materiāliem. Lēmums pieņemts pēc Eiropas Centrālās bankas lūguma, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros veicinātu vispusīgu un objektīvu jautājuma par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kā arī respektējot Līgumā par Eiropas Savienību darbību nostiprināto lojālas sadarbības principu.

Satversmes tiesā sagatavošanā bija 9 lietas, tika pabeigta 2 lietu sagatavošana izskatīšanai un 2 lietām noteikts izskatīšanas procesa veids un datums.

Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 17 pieteikumi. 15 pieteikumus iesniegušas privātpersonas, vienu – divdesmit viens Saeimas deputāts un vienu – tiesībsargs. Satversmes tiesa ierosināja 3 lietas:

• lietu Nr. 2025-13-01 par valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz bezsaimnieka mantu pēc Senāta pieteikuma;
• lietu Nr. 2025-14-01 par samazināto iemaksu likmi 2. pensiju līmenī pēc divdesmit viena Saeimas deputāta pieteikuma;
• lietu Nr. 2025-15-01 par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības.

Pieņemti arī 10 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:

• Pieteikums Nr. 56/2025 par Civillikuma normu, kas noteic attālumu no blakus esošā zemesgabala logu izbūvei jaunceļamās un jau pastāvošās sienās, un par Stopiņu novada domes 2016. gada 30. novembra saistošo noteikumu Nr. 14/16 “Par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” regulējumu. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 67/2025 par vairākām Kriminālprocesa likuma normām, kas noteic: brīdi, no kura aizstāvis piedalās lietā; tiesas nolēmuma pieejamības dienu; kā arī kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 68/2025 par Sodu izpildes kodeksa normu, kas noteic notiesātā ievietošanas konkrētā brīvības atņemšanas iestādē kārtību un to, ka lēmums par ievietošanu nav apstrīdams un pārsūdzams. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 71/2025 par Dzīvnieku aizsardzības likuma regulējumu, kas noteic dzīvnieku patversmju reģistrēšanas pienākumu un termiņus Pārtikas un veterinārajā dienestā. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 74/2025 par Alkoholisko dzērienu aprites likuma regulējumu, kas paredz ierobežojumus alkoholisko dzērienu piedāvāšanai, tirdzniecībai, degustācijai un patērēšanai azartspēļu organizēšanas vietās. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 75/2025 par Paziņošanas likuma normu, atbilstoši kurai dokumenta paziņošanu iestāde veic, izmantojot elektroniskos sakarus. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 76/2025 par Satversmes tiesas likuma regulējumu, kas noteic termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 77/2025 par Kriminālprocesa likuma normu, kas regulē vienošanās procesā pieņemto nolēmumu pārsūdzību. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 78/2025 par Civillikuma un Bāriņtiesu likuma regulējumu, ciktāl tas neparedz iespēju par aizbildņiem vienlaikus iecelt abus laulātos. Lēmums par pieteikumu.
• Pieteikums Nr. 82/2025 par Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”, ciktāl tie neparedz atkārtotu materiālu paraugu laboratorisku izmeklēšanu, un izmeklējamās parauga daļas glabāšanas termiņš nav pietiekams, lai veiktu atkārtotu bioloģiskās vides materiālu parauga daļas izmeklēšanu tiesā. Lēmums par pieteikumu.

Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.