Publicēts Satversmes tiesas pārskats par tiesvedības aktualitātēm 2025. gada maijā.
Satversmes tiesa 2025. gada 20. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-20-01 par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu. Tiesa atzina likuma normu, ar kuru atlaista Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Lieta ierosināta pēc atlaistās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, tās atlaišana nav samērīga, jo pieļautie pārkāpumi nav būtiski. Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku. Tās rīcība varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm. Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kas bija pamats tās atlaišanai. Lai gan pašvaldības dome ir demokrātiski ievēlēts pašvaldības pārstāvniecības orgāns, pastāv tiesiski instrumenti tās darbības pārraudzībai. Konkrētajā gadījumā pieteikuma iesniedzējas atlaišana bija nepieciešams un samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu.
2025. gada 30. maijā Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2024-19-01 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas piemērošanu caurplūstošajām dividendēm. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdēto Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu dēļ nodoklis peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā nodokļa dubultās uzlikšanas aizlieguma principam un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka prasījums daļā par apstrīdētajās normās noteikto pienākumu maksāt nodokļa piemaksu un iespēju samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu par iepriekš samaksāto nodokļa piemaksu jau ir izspriests 2025. gada 28. marta spriedumā lietā Nr. 2024-04-01. Apstrīdētās normas arī nerada pieteikuma iesniedzējai tiesību uz īpašumu aizskārumu. Proti, no šīm normām neizriet pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par uzkrātajām caurplūstošajām dividendēm.
Maijā Satversmes tiesa uzsāka četru lietu izskatīšanu rakstveida procesā:
Satversmes tiesa 2025. gada 14. maijā nolēma ļaut Eiropas Centrālajai bankai noteiktā apjomā iepazīties ar lietas Nr. 2024-09-01 materiāliem. Lēmums pieņemts pēc Eiropas Centrālās bankas lūguma, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros veicinātu vispusīgu un objektīvu jautājuma par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kā arī respektējot Līgumā par Eiropas Savienību darbību nostiprināto lojālas sadarbības principu.
Satversmes tiesā sagatavošanā bija 9 lietas, tika pabeigta 2 lietu sagatavošana izskatīšanai un 2 lietām noteikts izskatīšanas procesa veids un datums.
Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 17 pieteikumi. 15 pieteikumus iesniegušas privātpersonas, vienu – divdesmit viens Saeimas deputāts un vienu – tiesībsargs. Satversmes tiesa ierosināja 3 lietas:
Pieņemti arī 10 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:
Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.