Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme.

Dienests norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu.

Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā.

Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK normu interpretācija, lai tās piemērotu Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa  likumā. Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar diviem prejudiciāliem jautājumiem.

Pirmkārt, vai pārdevējs drīkst atbrīvot savu piegādi no PVN, ja jau iepriekš zināms, ka preces vispirms tiks pārdotas otrajam pircējam citā dalībvalstī, un tikai pēc tam tās tiks fiziski izvestas no pirmās dalībvalsts uz trešo dalībvalsti?

Otrkārt, vai iespējams piemērot īpašo regulējumu trīspusējiem darījumiem, ja trešās dalībvalsts uzņēmums tūlīt pēc preču iegādes tās tālāk pārdod citiem pircējiem Eiropas Savienībā, turklāt viss notiek viena un tā paša pārvadājuma ietvaros?

Tiesvedība lietā būs apturēta līdz spēkā stāsies EST nolēmums.

Lietas Nr. SKA-168/2025 (A420226619)