Komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti, analizējot vajāšanas jēdzienu krimināltiesībās, jau iepriekš secinājuši, ka pašlaik tiesu praksē pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas.

“Krimināllikums skaidri nosaka atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ja upurim ir bijis pamats baidīties par sevi vai tuviniekiem. Likums neprasa, lai noziedzīgs nodarījums būtu izdarīts ar īpašu nolūku, piemēram, lai iebiedētu cietušo,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, norādot, ka ar līdz to ar grozījumiem normatīvajos aktos šo jautājumu nevar atrisināt.

Tomēr tiesu praksē, balstoties uz likumprojekta anotāciju, nostiprinājusies šaurāka interpretācija, kas paredz kriminālatbildību piemērot tad, ja pierādīts personas mērķis radīt bailes.

Lai novērstu šīs atšķirības un stiprinātu vienotu pieeju, Juridiskā komisija jau šī gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja atbildīgajām institūcijām skaidrojošu vēstuli. Tagad iecerēts šo skaidrojumu nostiprināt ar Saeimas lēmumu.

Komisija aicinās Saeimu skatīt sagatavoto lēmuma projektu 16.oktobrī parlamenta sēdē.