Senāts atzina, ka Administratīvā apgabaltiesa ir pienācīgi izvērtējusi pierādījumus un konstatējusi, ka pieteicējs robežsardzes norīkojuma laikā ar personīgo mobilo telefonu patvaļīgi uzņēma vairākas fotogrāfijas un videoierakstu, kurā redzama padomju režīmu slavinoša pieminekļa demontāža, tādējādi izdarot darbības, kas nav saistītas ar norīkojuma uzdevumu, un apdraudot šī uzdevuma izpildi. Administratīvā apgabaltiesa arī pareizi novērtējusi piemērotā disciplinārsoda samērīgumu, jo no lietas apstākļiem izriet, ka pieteicējs uzņemtajā videoierakstā izteica komentāru krievu valodā “russkije ne sdajutsja” (“krievi nepadodas”), kā arī izplatīja šo ierakstu robežsargiem domātā tiešsaistes diskusiju grupā, no kuras tas vēlāk nonāca publiskajā interneta vidē un agresorvalstu plašsaziņas līdzekļos. Senāts atgādina, ka ikvienam robežsargam, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, rūpīgi jāpārdomā savi izteikumi, jāizturas tā, lai nekaitētu Valsts robežsardzes reputācijai, un jārīkojas ētiski un atbilstoši valsts pārvaldes vērtībām. Lai arī izteiktais komentārs var tikt saprasts dažādi, jo nav pilnīgi skaidrs, vai ar to raksturots darbu process vai pausts atbalsts Krievijas Federācijas agresijai, pieteicējam bija jāapzinās, ka šāds izteikums sabiedrībai var radīt šaubas gan par viņa, gan visas robežsardzes institūcijas vērtībām un uzticamību, ko neatsver līdzšinējais pozitīvais pieteicēja raksturojums un dienesta gaita. Tādēļ iestādes piemērotais disciplinārsods, kas saistīts ar uzticības zaudēšanu pieteicējam, pamatoti ticis atzīts par samērīgu, un pārsūdzētā sprieduma atcelšanai nav pamata.

Lieta SKA-180/2025 (A420134023)