Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 4. decembrī pasludināja tās 2025. gada 13. novembra lēmumu lietā SIA “TAVEX” pret Latviju, noraidot iesniedzējas sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkta (tiesvedības ilgums) un 13. panta (efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi) iespējamiem pārkāpumiem. Savā 2019. gada 3. jūlija iesniegumā ECT iesniedzēja sūdzējās par aptuveni 12 gadus ilgušas administratīvās tiesvedības ilgumu un apgalvoja, ka tai Latvijā nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Fakti lietā SIA “TAVEX” pret Latviju
2012. gada 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc nodokļu audita iesniedzējai aprēķināja uzņēmuma ienākuma nodokli, samazināja no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli, aprēķināja nokavējuma naudu un piemēroja soda naudu. Par šiem jautājumiem nacionālā līmenī lietu iestādē un trīs tiesu instancēs ar kopumā trīs lēmumiem atcelt zemākas instances tiesas spriedumu un atgriezt lietu jaunai izskatīšanai izskatīja 11 gadus, 11 mēnešus un 23 dienas.
Tiesvedība šajā lietā nacionālā līmenī noslēdzās 2024. gada 10. decembrī ar Senāta atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. 2019. gada 3. jūlijā iesniedzēja jau bija vērsusies ECT.
ECT atziņas lietā
Pievēršoties iesniedzējas sūdzībām par tiesvedības ilgumu, ECT iesākumā atgādināja, ka atbilstoši Konvencijas 35. panta 1. punktam personām pirms vēršanās ar sūdzību ECT ir jāizsmeļ nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir pieejami un efektīvi gan teorijā, gan praksē.
Ņemot vērā minēto, ECT norādīja, ka lietā Guravska pret Latviju tā jau iepriekš secināja, ka kompensācijas prasība atbilstoši Satversmes 92. pantam ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis situācijā, kad ieildzis civilprocess. ECT paskaidroja: lai arī iepriekš tā argumentu par šī tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti attiecībā uz ieilgušiem administratīvajiem procesiem bija noraidījusi, Latvijas valdības iesniegtie tiesu prakses piemēri šajā lietā pierādīja, ka šis tiesību aizsardzības līdzeklis bija pieejams un efektīvs sūdzībām par administratīvā procesa ilgumu gan teorijā, gan praksē.
Turklāt, atbildot uz iesniedzējas argumentiem par šī tiesību aizsardzības līdzekļa iespējamo neefektivitāti, ECT uzsvēra, ka šaubas par tiesību aizsardzības līdzekļa spēju nodrošināt labvēlīgu rezultātu nav pamatots iemesls to neizmantot. Līdz ar to, secinot, ka iesniedzēja nebija izmantojusi šo tiesību aizsardzības līdzekli un nebija sniegusi argumentus, kas pamatotu, ka tiesību aizsardzības līdzeklis nebija efektīvs konkrētajos apstākļos vai iesniedzējai tas nebija jāizmanto, ECT iesniedzējas sūdzību par iespējamu Konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpumu noraidīja nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanas dēļ.
Noslēgumā, ņemot vērā visu augšminēto, ECT atbilstoši Konvencijas 35. panta 3. un 4. punktam noraidīja iesniedzējas sūdzību par iespējamu Konvencijas 13. panta pārkāpumu kā acīmredzami nepamatotu.
Pilns 2025. gada 13. novembra ECT lēmuma teksts angļu valodā pieejams tiesas tiešsaistes datubāzē. Lai atrastu lēmumu, datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (36219/19) un lēmuma pieņemšanas datums (13/11/2025).
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.