Senāts konstatēja, ka civillietā pastāv strīds par mantojuma sadali starp trim personām, kuras ir mantojuma atstājēja bērni ar vienlīdzīgām tiesībām mantot pēc likuma. Vienai no mantojuma atstājēja meitām ir izdota mantojuma apliecība par apstiprināšanu mantojuma tiesībās uz visu atstāto mantojumu, bet abi pārējie bērni ir cēluši pret viņu atsevišķas prasības, kurās katrs lūdz atzīt mantojuma apliecību par spēkā neesošu daļā un atzīt prasītājam mantojuma tiesības uz pusi no atstātā mantojuma.

Kā norādīja Sents, šādā situācijā, par kuru tiesai izskatāmajā lietā ir bijis zināms, pastāvēja pamats attiecīgās civillietas apvienot, lai to izskatīšana notiktu ātrāk un precīzāk, taču tas nav ticis izdarīts, tādēļ ir pamats pieņemto spriedumu atcelt.

Vienlaikus Senāts pieņēma blakus lēmumu, kurā konstatēja, ka zvērināta advokāte, kura izskatāmajā lietā pārstāv prasītāju, to ir darījusi nekvalitatīvi, jo viņas atbildes uz tiesas jautājumiem par mantojuma sadali un procesuālo līdzekļu izvēli liecina par acīmredzamu profesionālo zināšanu trūkumu mantojuma tiesību un civilprocesa jomā. Senāts norādīja, ka advokāta profesijas īpašais statuss nepieļauj advokātam sniegt acīmredzami nekvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kuru rezultātā ar klientam labvēlīgu spriedumu tiek aizskartas citas personas intereses un šī iemesla dēļ tiesvedībai jānotiek atkārtoti, kaut arī no tā būtu bijis iespējams izvairīties.

Advokāts, neveicot saprātīgi sagaidāmās darbības efektīvas tiesvedības norises nodrošināšanai, kā tiesu varai piederīga persona ne tikai grauj uzticību tiesu sistēmai, bet arī saņem no klienta atlīdzību par darbībām, kuras kaitē gan klienta, gan citas personas interesēm. Senāta ieskatā, šādā situācijā, kad izvēlēta acīmredzami neprofesionāla tiesvedības taktika, varētu būt ticis pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā paredzētais pienākums atteikties no juridiskās palīdzības sniegšanas jautājumā, kurā advokāts nav kvalificēts, tādēļ ar blakus lēmumu tiek vērsta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzmanība uz to, vai par šo gadījumu nebūtu jāierosina disciplinārlieta.

Lieta SPC-14/2025 (C69557524)