No lietas apstākļiem izriet, ka Rīgas apgabaltiesa bija apmierinājusi prasību civillietā par parāda piedziņu. Atbildētāja par spriedumu bija iesniegusi kasācijas sūdzību, vienlaikus lūdzot viņu atbrīvot no drošības naudas samaksas. Šis lūgums tika apmierināts daļēji, tādēļ atbildētāja to pārsūdzēja ar blakus sūdzību.

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis iesniegto blakus sūdzību atstāja bez virzības, jo tajā bija nepareizi norādīts adresāts un tiesa, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Atbildētāja novērsa šos trūkumus nākamajā darba dienā pēc to novēršanai noteiktā procesuālā termiņa beigām un lūdza atjaunot nokavēto termiņu, nokavējumu skaidrojot ar kļūdaini salasītu datumu cienījamā vecuma un vājās redzes dēļ. Rīgas apgabaltiesa noraidīja šo argumentu, jo termiņa nokavējums esot pieļauts atbildētājas subjektīvas kļūdas, nevis objektīva apstākļa dēļ.

Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, secinot, ka trūkumu novēršanas termiņa nepareiza izlasīšana redzes traucējumu un vecuma dēļ nav objektīvs un attaisnojošs iemesls termiņa neievērošanai, ir rīkojusies pārlieku formāli.

Vērtējot procesuālā termiņa nokavēšanas sekas, ir nepieciešams līdzsvarot tiesisko stabilitāti un personas tiesības uz taisnīgu tiesu, un šajā sakarā ir jāvērtē tādi apstākļi kā, piemēram, konkrētā termiņa būtiskums, pieļautā nokavējuma ilgums un tā ietekme uz personas tiesību īstenošanu, taču izskatāmajā lietā šāds izvērtējums nav veikts. Senāta ieskatā, no iesniegtās blakus sūdzības teksta ir skaidri saprotams, kam tā ir adresēta un kuras tiesas lēmums tajā tiek pārsūdzēts, nokavējums nav bijis nesamērīgi ilgs, turklāt trūkumu novēršana ietekmē atbildētājas iespēju īstenot būtiskas procesuālās tiesības – pārsūdzēt nelabvēlīgu tiesas nolēmumu. Tā kā apgabaltiesa šo apstākļu nozīmi nebija vērtējusi, Senāts atzina par iespējamu izņēmuma kārtā atzīt pieļauto nokavējumu par attaisnotu, atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un nodot lietu Rīgas apgabaltiesai izlemšanai par blakus sūdzības tālāko virzību.

Lieta SKC-449/2026 (C770917424)