Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 3 autori

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesiskā bezsamaņa

3. Maijs 2016 /NR. 18 (921)

Pagājušajā nedēļā Latvijas interneta mediji vairākkārt ziņoja par kādu Latvijas iedzīvotāju, kurš uzmanību bija piesaistījis ne vien ar īpaši ekstravagantu dzīvesveidu (neskatoties uz neskaidriem ienākumu avotiem) un vairākām sadegušām automašīnām, bet arī fenomenāli nekaunīgu plātīšanos sociālajos tīklos ar apzināti veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā regulāru auto novietošanu neatļautās vietās, agresīviem konfliktiem ar valsts un pašvaldības ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata par izcilu, bet maz zināmu Latvijas juristu

26. Aprīlis 2016 /NR. 17 (920)

Šī gada sākumā latviešu valodā iznākusi britu vēsturnieka Džona Haidena (John Hiden) monogrāfija "Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis", kas pirmo izdevumu piedzīvoja 2004. gadā Lielbritānijā (John Hiden. Defender of Minorities: Paul Schiemann, 1876–1944. – C. Hurst&Co). Klātesot Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, grāmata tika svinīgi atvērta Latvijas parlamentā 25. februārī. Ņemot vērā Dr.iur. Paula Šīmaņa (Paul Schiemann, 1876–1944) ievērojamo lomu Latvijas Republikas starpkaru perioda politiskajā dzīvē, kā arī viņa oriģinālās un savu laiku būtiski apsteidzošās idejas un darbību minoritāšu tiesību jomā ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā, šī personība un arī jaunā grāmata noteikti pelnījusi arī Latvijas tiesībnieku uzmanību. ...

žurnāls / Redaktora sleja

20 gadi bez nāvessoda

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

Aprīļa sākumā klajā nāca ikgadējais Amnesty International ziņojums par nāvessodu piespriešanu un izpildi pasaulē. 2015. gadā pasaules mērogā sasniegts ceturtdaļgadsimta "rekords": organizācijai izdevies savākt pierādījumus par vairāk nekā 1634 nāvessodiem 25 pasaules valstīs (tas ir par vairāk nekā 50% lielāks skaitlis nekā 2014. gadā). Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka skaitļi patiesībā ir pat daudzkārt lielāki. Aprēķinos nav iekļauta ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Oriģināls skatījums uz tiesas procesa būtību un uzdevumiem

12. Aprīlis 2016 /NR. 15 (918)

Šī gada 1. aprīlī Augstākajā tiesā tika atvērta grāmata "Dialoga loma tiesas spriešanā". Tās autors ir tiesību zinātņu doktors Gatis Bārdiņš, monogrāfijas pamatā ir viņa promocijas darbs par šo pašu tēmu. Grāmatas pamatmērķis – aplūkot tiesas spriešanu kā dialogu starp tiesu, procesa dalībniekiem un sabiedrību, kā procesu, kura mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku sapratni starp visām šīm pusēm. Tieši dialogs kā tiesiskā konflikta risinājuma labākā metode, pēc autora domām, varētu būt efektīvs risinājums tiesu sistēmas problēmu risināšanā un pārslodzes mazināšanā. Tāpat tiesu sistēmas darbu atvieglotu dialoga metodē balstītas strīdu ārpustiesas risināšanas formas (mediācija u.c.). Ņemot vērā G. Bārdiņa novatorisko, tiesību filozofijā un tiesību socioloģijā balstīto pieeju tiesas darba izpētei, izdevums būs interesants ne vien juristiem, bet krietni plašākam lasītāju lokam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Temīdas grimases

5. Aprīlis 2016 /NR. 14 (917)

Aizvadītajā mēnesī pasauli aplidoja ziņas par diviem "kara tiesu" spriedumiem. 21. martā Krievijas Federācijas Rostovas apgabala Doņeckas tiesa ukraiņu lidotājai Nadijai Savčenko (Надія Савченко) piesprieda 22 gadu cietumsodu. N. Savčenko tika nolaupīta Ukrainas teritorijā un aizvesta uz Krieviju tās atbalstīto "separātistu" radītā militārā konflikta laikā 2014. gadā, lai tur tiktu apsūdzēta divu žurnālistu slepkavībā ...

žurnāls / Informācija

Notāru kopsapulcē: par procesu un rīcības politikas kvalitāti

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Šā gada 18. martā notika zvērinātu notāru (turpmāk – notāri) ikgadējā kopsapulce, kurā piedalījās 85 no 108 notāriem. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece sniedza pārskatu par padomes darbību, un Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāja Larisa Medvedeva ziņoja par komisijas darbu 2015. gadā. Kopsapulcē ar runām uzstājās arī viesi – Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, ģenerālprokurors Ērikas Kalnmeiers un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, kā arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones uzrunu nolasīja Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa. ...

žurnāls / Informācija

Valsts valoda – sabiedrības integrācijai un valsts drošībai

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts identitātes sastāvdaļa, viens no valsts mērķiem ir latviešu valodas pastāvēšana un attīstība (skat. Satversmes preambulu). Vienlaikus latviešu valoda ir Latvijas sabiedrības integrācijas instruments un līdz ar to arī valsts iekšējās drošības pamats. Tieši tādēļ tik būtiska ir konsekventa valsts valodas politika jebkurā nozarē, bet jo īpaši mediju telpā. Reaģējot uz likumdevēja nekonsekvento rīcību, ar pretēja satura grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā regulējot (palielinot, bet pēc tam samazinot) valsts valodas apjomu Latvijas privātajās radiostacijās, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija (VVK) 1. martā rīkoja semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis bija mudināt likumdevēju turpināt darbu pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pilnveides, tādēļ uz semināru bija aicināti ne vien valodas speciālisti, bet arī Saeimas deputāti. ...

žurnāls / Notikums

Četri priekšsēdētāji atklāj Satversmes tiesas jubilejas gadu

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Šī gada nogalē apritēs 20 gadi, kopš darbu uzsāka Satversmes tiesa. Tam par godu 8. martā notika diskusija, kurā piedalījās visi četri Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Pasākuma ietvaros Satversmes tiesas priekšsēdētājs A. Laviņš informēja arī par plānotajiem tiesas jubilejas gada notikumiem un Satversmes tiesas jauno mājaslapu internetā. ...

žurnāls / Informācija

Sabiedriska iniciatīva cilvēktiesību skaidrošanā

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota interneta platforma cilvektiesibugids.lv, ko veidojusi nevalstiskā organizācija Baltic Human Rights Society. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pieci gadi līdz simtam

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

19. martā tiks svinēta Latvijas advokatūras 95 gadu jubileja. Šajā datumā, kas jau sesto gadu tiek dēvēts par Advokatūras dienu, 1921. gadā notika pirmā Latvijas advokātu kopsapulce – tajā 63 advokāti ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomi. Taču jau līdz šai sapulcei – gan pirms Latvijas valsts dibināšanas, gan pirmajos tās pastāvēšanas gados – "Latvijas advokatūra bija stāvējusi savu uzdevumu augstumos":1 latviešu ...

žurnāls / Numura tēma

Advokatūras nedēļā – bezmaksas juridiskās konsultācijas

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Šis "Jurista Vārds" iznāk Advokatūras nedēļā, un viens no tās pasākumiem ir advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas. Tradīcija radusies reizē ar Advokatūras dienu 2011. gadā un lielā pieprasījuma dēļ no sākotnējās vienas dienas izaugusi līdz nedēļai, kuras ietvaros zvērināti advokāti Rīgā un ārpus galvaspilsētas Latvijas iedzīvotājiem sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Tas ir ne vien ieguvums konsultāciju saņēmējiem, bet arī laba iespēja advokātiem popularizēt advokatūru Latvijas sabiedrībā. Šogad akcijai dalību pieteikuši 140 advokāti. Konsultācijas būs pieejamas no 14. līdz 18. martam, akcentu liekot uz ģimenes tiesībām. Kopš pasākuma pirmsākumiem savus kolēģus uz bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu rosina un koordinē zvērinātas advokātes Dana Rone un Tatjana Rancāne. ...

žurnāls / Redaktora sleja

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Cik gan nesen likās – visa pasaule ir draudzīgi sadevusies rokās! Manas padomju bērnības civilās aizsardzības mācības bija izkūpējušas gaisā kā rēgs, kuru atcerēties vai nu ar kaunu, vai jokiem: papīra krustu līmēšana uz skolas logiem (un sekojošā nost kasīšana), paštaisītās sejas maskas no marles, kuras – visiem bija skaidrs – ir domātas nevis atomkara pārdzīvošanai, bet jautrībai pa ceļam uz stadionu vai ēdnīcu, kur skolēniem vajadzēja ...

žurnāls / Informācija

Notāru dienās par nekustamā īpašuma darījumu drošību

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Šogad jau 11. reizi notika Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizētās Notāru dienas. Divas dienas – 29. februārī un 1. martā visos notāru birojos un otro gadu arī tirdzniecības parkā "Alfa", Rīgā, ikviens iedzīvotājs bez maksas saņēma juridiskās konsultācijas. Katru gadu Notāru dienas tiek veltītas kādai konkrētai tēmai, un šogad notāri konsultēja par pazīmēm, kas var liecināt par centieniem izkrāpt viņu nekustamo īpašumu, kā arī par apstākļiem, kas palielina risku kļūt par krāpniecības upuri. ...

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lobisms un laba likumdošana

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Šī "Jurista Vārda" numura tēma saistīta ar 2015. gada nogalē notikušajām cīņām par Latvijas radiostaciju normatīvo regulējumu valsts valodas lietojuma jomā. Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis Amerika

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februārī mirušais tiesnesis Skalija 30 gadu garumā ASV Augstākajā tiesā stāvēja sardzē par konservatīvām vērtībām un sevišķi konservatīvām tiesību piemērošanas metodēm. Pasaulē nav daudz praktizējošu juristu, kuru aiziešanai tik lielu uzmanību pievērstu visu kontinentu masu mediji. Iemesls skaidrs: tiesnesis Skalija bija viens no deviņiem pasaules varenākās valsts ietekmīgākās tiesu institūcijas locekļiem, un tādējādi viņa viedoklim bija ...

žurnāls / Informācija

Tuvojas gada notikums jurisprudencē

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Šī gada rudenī, no 8. līdz 10. septembrim, Rīgā notiks līdz šim ievērojamākais tieslietu forums Latvijas vēsturē: Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law, ESIL) ikgadējā konference, kas noritēs jau 12. reizi un kas ir Eiropas mērogā prestižākais starptautisko tiesību pasākums. Šī gada ESIL konferences tēma – "Starptautisko tiesību darbība krīzes laikā". Pasākumu, kurā plāno piedalīties ap 400 tiesībnieku, politiķu, diplomātu u.c. dalībnieku, rīko Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Republikas Satversmes tiesa, bet atbalsta Tieslietu un Ārlietu ministrijas. Konference noritēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. ...

žurnāls / Redaktora sleja

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Pagājušajā nedēļā Saeimas atbalstu guva Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, kurā tieslietu ministra amatu saglabā Dzintars Rasnačs. Arī vairāki citi ministri turpinās iesākto darbu savā nozarē. Tādējādi strauja kursa maiņa acīmredzot nav gaidāma nedz tieslietu nozarē, nedz izpildvarā kopumā. Jaunās valdības deklarācijā tieslietas nav izceltas kā atsevišķa prioritāte un tiesību "tematika" atrodama tikai kā viena no 11 apakšnodaļām ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Tieslietu sistēmas cilvēkvēsture: notāru biogrāfiskā rādītāja otrais sējums

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Pagājušā gada nogalē klajā nācis otrais Latvijas notāru biogrāfiskā rādītāja sējums: "Latvijas notariāts. Valsts notāri un zvērināti notāri biogrāfijās. 1944–2015", kas turpina notariāta vēstures izpētes un fiksēšanas procesu, ko 2013. gadā aizsāka Latvijas Zvērinātu notāru padomes izdotā pirmā notāru biogrāfiskā vārdnīca "Latvijas notariāts. Latvijas zvērināti notāri biogrāfijās. 1889–1945". Grāmatas svinīga atvēršana notika šī gada 4. februārī, klātesot ne vien zvērinātiem notāriem, bet arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam un citiem viesiem. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tieslietu zinātnes lasījumi Latvijas Universitātes konferencē

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Latvijas zinātnē tieši gada sākums, nevis beigas ir lielākās "ražas" laiks, jo tieši tad tradicionāli notiek vadošās nacionālās akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitātes – zinātniskā konference, šogad jau 74. reizi. Konferences ietvaros ar saviem priekšlasījumiem uzstājas arī tieslietu zinātnieki: šogad juridiskajām tēmām tiek veltīta viena plenārsēde un deviņas sekcijas, programmā kopumā ieplānojot vairāk nekā 80 Latvijas un ārvalstu tiesībnieku referātus. Šis ir ne vien nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, bet arī laba iespēja praktiķiem sekot līdzi tiesību domas attīstībai, jo visi šie pasākumi ir pieejami plašai publikai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dvēseļu revīzija

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Vairāki notikumi neilgā laika posmā liek domāt par to, ka Latvijas sabiedrība ir nobriedusi godīgai sarunai par mūsu vēsturi. Pagājušajā gadā klajā nāca literatūrzinātnieces Dr.philol. Evas Eglājas-Kristsones pētījums "Dzelzsgriezēji" par latviešu literātu iesaistīšanu Valsts drošības komitejas organizētajos "kultūras sakaros" ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā. Šo pašu tēmu, paplašinot diskusiju līdz visas ...

žurnāls / Numura tēma

Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda apģērba akceptēšanu vai aizliegšanu pēdējā laikā ir kļuvis aktuāls – kā daļa no visai emocionālajām un plašajām diskusijām par nepieciešamību Latvijai solidāri uzņemt daļu no Eiropu pārņēmušās imigrantu un bēgļu straumes. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Šajā "Jurista Vārdā" vairākas publikācijas turpina aplūkot situāciju, kas izveidojusies saistībā ar tiesībpolitiskajām norisēm Polijā – vienā no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un, pavisam noteikti, šīs organizācijas ietekmīgākajā Centrālās un Austrumeiropas reģiona dalībniecē. Nesen pie varas nākušā politiskā spēka īsi pirms gadumijas aizsāktās reformas sabiedrisko mediju pārraudzības sistēmā, kā arī jau mazliet senākais ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts prezidenta aizvietošana

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Valsts prezidenta aizvietošanu nosaka Satversmes 52. panta otrais teikums: "Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu." ...

žurnāls / Redaktora sleja

Drošības cena

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pirms neilga laika kādā televīzijas raidījumā tika demonstrēts sižets, kas vēstīja par krāpniecības shēmu, kuras ietvaros ar darījuma dokumentu un notariālu dokumentu viltojumu palīdzību (mirušai personai "pierakstīts" pārdošanas līgums un amatā vairs nestrādājoša notāra "apstiprināts" nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai) kādam mantiniekam ir izkrāpta no mātes mantota māja Rīgā. Gadījums tagad ir policijas redzeslokā, ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Maz produktīvie preses paradumi

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

"Ar gandarījumu jāsecina, ka preses darbinieki atmetuši samērā vieglo, bet maz produktīvo paradumu visu kritizēt un kritikas vietā plaši un nopietni cilā jautājumus, kādus rada latviešu cīņas par savu nacionālo stiprumu, par tautas vienošanu, par latviešu garīgo un materiālo kultūru." Un "kad, pārprastas brīvības vārdā, drukātu vārdu sāk izmantot naida sēšanai, cilvēku tikumu bojāšanai [..] tad sabiedrībai ir tiesības un pienākums ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz likumdevēju Eiropas Savienības tiesībās

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

I. Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir saturiski tuvi, taču ne identiski. Tie darbojas jebkuras tiesiskas valsts, kā arī Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Tiesiskās drošības princips ir vispārējs tiesību princips, kas nosaka publiskās varas (kā valsts, tā Eiropas Savienības) pienākumu nodrošināt, ka indivīds var skaidri zināt, kādas tiesības darbojas noteiktā jomā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Normatīvā migla

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Likumdevējs, bet jo īpaši izpildvara Ziemassvētkus nesvin un Vecgada ballītei negatavojas. Tas jāsecina gandrīz katra gada nogalē, raugoties uz normatīvo aktu lavīnu, kas nobrūk pār Latvijas iedzīvotāju galvām. Arī šī reize nebija izņēmums. Likumi gan šoreiz uz pēdējo brīdi netika atlikti, toties Ministru kabineta noteikumi bira kā no pārpilnības raga: 28. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināti 46 Ministru ...

žurnāls / Redaktora sleja

Konstitucionālās cerības

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Tā bieži nav kā šajā gadumijā, kad gribēto visa laba vēlējumu vietā nākotnes prognozētāji var tikai izteikt cerību, ka nebūs vēl sliktāk. Pēdējos pāris gados gan Eiropas stabilitāte, gan pasaules drošība ir sašķobījusies neticamā ātrumā. Tomēr tieši juceklīgā laikā ļoti gribas atrast kādu stabilitātes punktu, kur meklēt drošības sajūtu. Miera avots katram ir atšķirīgs – no ģimenes vai draugiem līdz reliģiskai meditācijai, un labi, ja tādu ...

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tieslietu sistēma 2015. gadā

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Šajā "Jurista Vārda" numurā var iepazīties ne vien ar mūsu lasītāju viedokli par to, kāds bijis gads tieslietās, bet arī ar Tieslietu ministrijas darba pārskatiem. Ministrijas iniciatīva pirmo reizi sniegt tik plašu pārskatu par gada laikā izdarīto ir vērtējama atzinīgi. Vienlaikus jānorāda, ka pārskatā ir iekļautas salīdzinoši daudzas aktivitātes, tomēr ne no visām ir iespējams secināt to rezultātus, jo nav sniegts katras aktivitātes ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Esam izdarījuši 60 procentus no valdības deklarācijā plānotā

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Divas jaunas grāmatas kriminālprocesa tiesībās

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pagājušajā nedēļā, 16. decembrī, Latvijas Universitātē tika svinēta Kriminālprocesa likuma (KPL) pirmā desmitgade: notikumam par godu tika atvērtas divas grāmatas un norisinājās zinātniska konference. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Notikums

Aizritējusi Satversmes tiesas konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aplikācijas spēks tiesību aizsardzībā

15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)

Par vienu no Tieslietu ministrijas prioritātēm kļuvusi Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzība ārvalstīs. Iecerēts izstrādāt vadlīnijas un citus informatīvos materiālus, lai palielinātu Latvijas valstspiederīgo izpratni par konkrētās valsts, uz kuru ģimene plāno pārcelties, tiesību sistēmas atšķirībām un sadzīves niansēm, kas attiecas uz bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Jau senāka aktualitāte ir Latvijas cilvēku tirdzniecība uz ...

žurnāls / Informācija

Baltijas tiesību telpā: Igaunijas un Lietuvas likumdošanas apskats

15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)

2015. gada novembrī un decembrī notikušas dažādas likumdošanas iniciatīvas Igaunijā un Lietuvā. Rakstā sniegts neliels ieskats abu valstu jaunumos līdz 10. decembrim. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zolitūdes veikala “Maxima” krimināllietas iztiesāšana

8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)

Šodien, 8. decembrī, sāk griezties Zolitūdes veikala "Maxima" sabrukšanas krimināllietas iztiesāšanas dzirnas – izstāžu zālē "Ķīpsala" notiks pirmā šī kriminālprocesa tiesas sēde, un no šī brīža tiks rakstīta šī apjomīgā tiesas procesa hronoloģijas lente. Šis notikums ir ne vien traģēdija cietušajiem, bet arī pārbaudījums politiķiem, valsts pārvaldes amatpersonām un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo uzdeva gan juridiskus, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Eiropas Savienības konstitūcija 2.0

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir piedzīvojusi vairākas krīzes un smagas problēmas. 2008. gada lielā ekonomiskā krīze, kas radīja grūtības vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, eiro valūtas vērtības pakāpeniska samazināšanās, Grieķijas astronomiskā parāda atmaksa un draudi izkrist no eirozonas (Grexit), Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit), Skotijas un Katalonijas neatkarības kustības, Ungārijas atšķirīgā ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas krimināltiesību literatūras klasika – atkārtotā izdevumā

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

VAS "Tiesu namu aģentūra" grāmatu apgāds piedāvā iegādāties divus pārizdotus un ar mūsdienu komentāriem papildinātus starpkaru perioda izcilākā Latvijas krimināltiesībnieka prof. Dr.iur. Paula Minca darbus krimināltiesībās – "Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa" (1934) un "Krimināltiesību kurss. Sevišķā daļa" (1939). Pirmo reizi abas grāmatas pārizdotas jau 2005. gadā, taču tagad izdevējs piedāvā tās iegādāties kā digitālu izdruku, ko izgatavo pēc pasūtījuma. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jurists homo sovieticus

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Šā gada 10. novembrī Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot normatīvo aktu projektus valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai. Pagājušajā "Jurista Vārda" numurā bija raksti par padomju (sociālistiskajām) tiesībām. Ar abiem iepriekš minētajiem jautājumiem saistās nesen žurnālā "Baltic Journal of Law & Politics" publicētais Arkanzasas Universitātes profesora Kristofera Kellija (Christopher ...

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Jānis Pliekšāns (Rainis) un Pēteris Stučka (Paragrāfs). Dzimuši vienā gadā. Draugi kopš skolas vecuma. Kopā mācījušies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam Pēterburgas Universitātes Tieslietu fakultātē. Jaunības gados vasarās bieži ciemojas viens pie otra ģimenes laukos, bet studiju laikā pat īrējuši kopīgu istabu. Neskatoties uz to, ka cēlušies no ļoti turīgām latviešu lauksaimnieku ģimenēm, abi aizraujas ar sociāldemokrātiskām idejām un aktīvi ...

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesa kā noziedznieks

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tiesneša amats, bez šaubām, ir svarīgākais no visām juridiskajām profesijām. Ne vien tādēļ, ka jebkurš tiesnesis ir tiesiskas valsts "atslēgas figūra" un ar savu darbu ikdienā atjauno taisnīgumu, bet arī tās īpašās atbildības dēļ, kas gulstas uz šo amatu: tiesneša rokās ir izlemt cilvēku likteņus, un tiesneša kļūdas tos var neatgriezeniski salauzt. Šādas emocionālas kategorijas reti tiek attiecinātas uz konstitucionālajām tiesām, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts budžeta pieņemšana

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Valsts budžets ir saimniecības plāns, kurā tiek noteikti valsts pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Valsts budžets atspoguļo kopējo valsts politiku. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitūcijās budžeta pieņemšanas procesa reglamentācijas plašums atšķiras. Latvijā tikai Satversmes 66. un 73. pants, savukārt pārējo abu valstu konstitūcijās atsevišķa nodaļa nosaka budžeta pieņemšanas kārtību. Visās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lai Tev būtu kas balts

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Retais nebūs dzirdējis par "tikumības" debatēm, kurās iesaistījušies vairāki politiķi, bet pēdējā laikā, spiestā kārtā – arī literāti un pedagogi. Domstarpību saknes aug šī gada pavasarī pieņemtajos Izglītības likuma grozījumos, ar kuriem tika izveidots jauns pants "Izglītība un tikumība", kas izglītības sistēmai nosaka pienākumu nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kā arī aizliedz mācību iestādēs mācību līdzekļus, ...

žurnāls / Informācija

Baltijas tiesību telpā: Igaunijas un Lietuvas likumdošanas apskats

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

2015. gada septembrī un oktobrī notikušas dažādas likumdošanas iniciatīvas Igaunijā un Lietuvā. Rakstā sniegts neliels ieskats abu valstu jaunumos. ...

žurnāls / Numura tēma

Laba likumdošana un parlamenta zinātniskais dienests

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Viedoklis par komisijas galaziņojuma projektu, iesūtīts Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai 2015. gada 24. augustā. ...

žurnāls / Intervija

Balanss starp dažādu paaudžu tiesnešiem

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Rimvīds Norkus un Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) septembrī viesojās Latvijā ikgadējā Baltijas valstu Augstāko tiesu tikšanās pasākumā un 11. septembrī piedalījās arī Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā" Latvijas Universitātē. "Jurista Vārda" saruna ar Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju publicēta žurnāla 29. septembra numurā. Šajā "Jurista Vārdā" – saruna ar Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš iepazīstina mūsu lasītājus ar Lietuvas tiesu sistēmu un darba organizāciju. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls