Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte Andris Grūtups

žurnāls / Redaktora sleja

Kuru tas nomierina

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Līdz ar neseno jau otrā Vācijas federālā prezidenta atkāpšanos no amata šī valsts, šķiet, Eiropā izvirzījusies pirmrindniekos politisko demisiju ziņā. Atgādināšu: 2010. gadā no amata atkāpās Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers (Horst Köhler) – saistībā to, ka intervijā bija neveikli centies sasaistīt Vācijas līdzdalību militārajā misijā Afganistānā ar valsts saimniecisko interešu aizstāvību. Sabiedriskajā telpā raisījās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Referendums kā zināšanu māte

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šaubas ir domājoša cilvēka pazīme. Jo vairāk kāds mācās un pieredz, jo mazāk viņā pārliecības par kādas patiesības absolūtumu. Juristi šai ziņā ir īpaši trenēti, jo jau skolas solā apgūst obligāto principu audiatur et altera pars (jāuzklausa arī otra puse). Tieši tādēļ daudzi kolēģi diskusijās par gaidāmo referendumu ir sākuši meklēt racionālus argumentus principā aksiomātiskajam (pašsaprotamajam) Satversmes 4. panta pirmajam teikumam – ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Žurnāla "Jurista Vārds" abonentu izlozes veiksminieki - grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa" laimīgie ieguvēji: • zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs; • Dāvids Ģīlis Rīgā; • Gvido Romeiko Rīgā; • Sabiedrība par atklātību "Delna"; • Linda Gersone Rīgā; • AS "Latvijas Balzams"; • Toms Cers Valmierā; • Gints Puriņš Jelgavas novada Svētē; • zvērinātas ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Situācija, kurā šobrīd esam attapušies, protams, ir ļoti bēdīga. Pēc divām desmitgadēm, kopš Latvija atkal ir neatkarīga, pēkšņi ir atklājies sen zināmais – Latvija, sabiedrības pašizpratnē, ir divkopienu valsts. Turklāt valstsnācija izturas kā mazākumtautība un pati nav droša par valsts pastāvēšanas pamatiem, kurpretī ievērojams skaits pilsoņu, ko izdarīgi polittehnologi apvienojuši zem juridiski neizprotamas izkārtnes “krievvalodīgie” (nav ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 343 lpp. Grāmata balstīta uz autora 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju, kas līdz šim bija izdota tikai pētījuma oriģinālajā, t. i., vācu, valodā: 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā) iznāca grāmata Philipp Schwartz. Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte. Zinātnieka mērķis ir bijis izpētīt Civillikuma izstrādāšanas motīvus un koncepcijas tā tapšanas gaitā, tādā veidā aizpildot "baltos plankumus" Latvijas civiltiesību vēsturē no 1918. līdz 1938. gadam. ...

žurnāls / Notikums

Jurista Vārda 700. laidiens iznācis un nosvinēts

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

“Jurista Vārdu” Nr. 700 svinot: (pirmajā rindā no kreisās) Augstākās tiesas senators un JV padomes loceklis prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, JV elektroniskās versijas redaktore Sannija Matule, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, (otrajā rindā no kreisās) VSIA “Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes loceklis Matīss Markuss, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenais redaktors un JV dibinātājs Oskars Gerts, Latvijas Republikas tiesībsargs un JV padomes loceklis Juris Jansons, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un JV padomes loceklis Gunārs Kūtris, Valsts prezidenta juridiskais un likumdošanas padomnieks un JV padomes loceklis Edgars Pastars, JV tieslietu redaktors Jānis Pleps, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils un fotokorespondents Boriss Koļesņikovs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai tiešām jau 700?

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Laiks neskrien ar vēja spārniem. Nē, tas brāžas kā pagājušā gada decembra nogales nebeidzamie cikloni pār Latviju. Tā jāsaka, konstatējot, ka šodien “Jurista Vārds” pie lasītājiem dodas jau... 700. reizi! Neticami. Mēs redakcijā pat pārbaudījām, vai nejauši neesam izdarījuši žurnāla numuru “pierakstījumus”. Bet nē, jubileja izrādās īsta. Tas tāds iekšējs jociņš, protams. Nopietni runājot, laikam gan jāatzīst, ka “Jurista Vārds” jau ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

žurnāls / Notikums

Cicerona balva arī juristiem

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pagājušajā pirmdienā, 28. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā Cicerona un Mērfija balvu pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas dibinātas 1999. gadā, sadarbojoties Latvijas žurnālistiem un zinātniekiem. Balvas nav oficiālas, bet to ilggadējā tradīcija un izvēlētie laureāti nodrošinājuši tām zināmu "svaru" sabiedriskajā domā. Līdz ar E. Levitu un T. Jundzi šogad apbalvoto vidū bija arī mācītājs Juris Rubenis (par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu), bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolija Gorbunovs (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā) un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi (par atbalstu kultūrai un izglītībai). Savukārt Mērfija tituls tika piešķirts Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (par tautas dotās uzticības izniekošanu). ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Saules mūžu brīvai un demokrātiskai Latvijai!

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šis “Jurista Vārds” iznāk starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu, kad pieminam 1919. gada izšķirošās kaujas par Latvijas brīvību, un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri. Abi šie latviešu tautai izšķirīgie notikumi nebūtu iespējami bez daudzu vēstures faktu veiksmīgas un pat neticamas sakritības: Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums, lielinieku apvērsuma izraisītais pilsoņu karš un haoss Krievijā, ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristi piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Pagājušajā nedēļā, no 24. līdz 27. oktobrim, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā noritēja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress. Tā darbs ritēja paralēli 45 dažādu zinātņu sekcijās, un divās no tām piedalījās juristi. Abas šīs kongresa sekcijas notika 25. oktobrī. Pirmo – "Latvijas Tiesību pēctecības un identitātes meklējumi" – vadīja Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, otru – "tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība" – Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns. Savukārt ar priekšlasījumiem uzstājās gan jau atzīti, gan topoši Latvijas tiesību zinātnieki – doktoranti, kā arī daži citu zinātņu nozaru pārstāvji. Sadarbībā ar abu sekciju vadītājiem "Jurista Vārds" organizēs nolasīto referātu pakāpenisku publicēšanu žurnālā. Šoreiz – ieskats izskanējušo priekšlasījumu tēzēs. ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lapas krīt, un cenas arī

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Lai gan mūsdienu steidzīgā cilvēka darba metode ļoti bieži ir “atliec uz parītdienu to, ko varēji izdarīt vakar”, šoreiz jūs mēģināšu pārliecināt par pretējo – “izdari šodien to, ko vari darīt līdz gada beigām”. Tūlīt pat abonē “Jurista Vārdu”! Iemesli ir vismaz divi: jo tas ir lētāk un drošāk. Drošāk tādēļ, ka, atliekot abonēšanu uz gada beigām, pirmssvētku drudzī var aizmirsties to izdarīt, var nepietikt naudas vai aptrūkties laika. Savukārt ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Konstitucionālās vērtības krīzes laikā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pagājušajā nedēļā, 29.–30. septembrī, Rīgā notika Satversmes tiesas un Venēcijas komisijas kopīgi organizēta konference "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā". Pasākums bija veltīts decembrī gaidāmajai Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas dibināšanas 15. gadadienai un pulcināja vairāku valstu konstitucionālo tiesu tiesnešus, bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, Latvijas vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešus, parlamentāriešus, valsts pārvaldes un citu institūciju juristus. Konferences pamattēma – konstitucionālās vērtības un to aizsardzība – tika aplūkota no trim aspektiem: valsts varas atzaru sadarbība konstitucionālo vērtību stiprināšanā; konstitucionālo vērtību izpratne un aizsardzība krīzes periodā; dažādu valstu konstitucionālo tiesu pieredze konstitucionālo vērtību aizsardzībā. ...

žurnāls / Notikums

Jaunās Saeimas deputāti – juristi

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

17. septembrī ievēlētās 11. Saeimas sastāvs šobrīd oficiāli vēl nav zināms, jo pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskojusi vien provizoriskos rezultātus. Tie vēl var mainīties, jo daži deputātu kandidāti, kuri palikuši aiz "svītras", ir pieprasījuši balsu pārskaitīšanu atsevišķos vēlēšanu apgabalos (taču nevar vēl paredzēt, kā uz to reaģēs CVK). Tomēr "Jurista Vārds" nebija gatavs gaidīt līdz vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanai, un jau šajā numurā esam apkopojuši informāciju, kas varētu īpaši interesēt mūsu lasītājus, proti, cik daudzi no potenciāli ievēlētajiem parlamentāriešiem ir juristi – gan tādi, kuriem ir praktiska pieredze savā profesijā, gan tie, kas tieslietas apguvuši tikai augstskolā. ...

žurnāls / Notikums

Kā realizēt likumdošanas procesa noslēdzošo posmu

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Tiesiskās un tehniskās problēmas, ar kurām sava darbā saskaras Eiropas valstu oficiālie izdevēji, kuru galvenā misija ir tiesību aktu izsludināšana, bija galvenie temati astotajā Eiropas oficiālo izdevēju tikšanās reizē. Sanāksme notika 15.–16. septembrī Rīgā, un to organizēja Latvijas Republikas oficiālais izdevējs – VSIA "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Tieslietu ministriju. ...

žurnāls / Redaktora sleja

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Tuvojas vēlēšanas un aizvien karstāk tiek diskutēts par vēlēšanu sarakstiem. Šādas sarunas parasti beidzas ar vienu secinājumu: partiju iesniegtajos sarakstos grūti atrast cilvēkus, kurus labi pazīstam un kurus cienām. Tātad – nav par ko balsot! No otras puses, līdzko parādās informācija par kādu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas iestājies partijā un kandidē uz Saeimas deputāta krēslu, attieksme pret šo drosminieku gandrīz automātiski ir kritiska: ...

žurnāls / Redaktora sleja

Monstrs – nabadziņš

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Masu slepkavība, ko Norvēģijā nesen izdarīja pašpasludinātais nācijas un Eiropas glābējs, bet patiesībā acīmredzami psihopātisks sadists, šajā valstī ir raisījusi diskusijas par kriminālsodu politiku. Šādas sarunas norvēģu traģēdijas iespaidā, protams, notiek arī Latvijā. Atliek uz mirkli iedomāties – kādā izmisumā bija uz salas iesprostotie pusaudži, kad saprata, ka nav kur glābties un ka slepkava metodiski apšauj visus pēc kārtas, vai iztēloties, ...

žurnāls / Notikums

Astoņi ļoti prātīgi juristi

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Augusta vidū noslēdzās atbilžu iesūtīšana "Jurista Vārda" rīkotajai lasītāju viktorīnai, un šajā žurnāla numurā mēs paziņojam astoņu konkursa uzvarētāju vārdus. ...

žurnāls / Informācija

Aicina piedalīties Futbola pasaules kausa izcīņā juristiem

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

"Jurista Vārda" redakcijā nonācis ielūgums uz 16. Futbola pasaules kausa turnīru juristiem, kas notiks 2012. gada jūnijā Horvātijas pilsētā Rovinjā. Cerībā, ka kādu no Latvijas kolēģiem tas varētu interesēt, nododam šo informāciju mūsu lasītājiem. Jāpiebilst gan, ka precīzāk būtu šīs sacensības dēvēt par advokātu futbola turnīru, jo visiem komandas dalībniekiem, izņemot vienu, obligāti jābūt reģistrētiem savas valsts advokātu sarakstā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma laika grāmatas

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Nu tas ir klāt! Pats karstākais atvaļinājumu laiks ir sācies. Laimīgie, kas izcīnījuši un dzīvi sagaidījuši šo iespēju, ieprogrammē savās e-pastkastītēs automātisko atbildi par terminētu prombūtni un pako brīvdienu somas. Neatkarīgi no tā, vai iecerēts vaļoties eksotiskās ārvalstīs vai lauku mājā Latvijā, inteliģents cilvēks (tātad arī jurists) līdzās saulesbrillēm un peldkostīmam koferī iepako lasāmvielu. Kaut gan pludmalei, ...

žurnāls / Redaktora sleja

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Pagājušajā nedēļā tika iemests kārtējais akmentiņš “Saeimas atlaišanas procesa jūrā”, un ūdens saviļņojās! Kāds Voldemārs Burģis, uzskatot, ka tautas nobalsošana izsludināta prettiesiski, jo (viņaprāt) ir pretēja Satversmes 50. panta noteikumiem, iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Centrālās vēlēšanu komisijas 30. maija lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu tika izsludināts referendums par Saeimas atlaišanu, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļu krājums

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Nupat kā klajā nācis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas līdz šim izstrādāto atzinumu krājums: Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008–2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. Pagājušajā piektdienā, 1. jūlijā, Rīgas pilī, Valsts prezidentam Valdim Zatleram tiekoties ar komisijas locekļiem, notika grāmatas oficiālā atvēršana. Savukārt plašākam juristu lokam izdevums tiks celts priekšā ikgadējā Bīriņu semināra ietvaros 28. jūlijā. Jau šobrīd krājumu iespējams iegādāties grāmatnīcās, bet visizdevīgāk – VSIA „Latvijas Vēstnesis“ Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53, kur tas maksā tikai Ls 3,14. Grāmatas piegādi iespējams pasūtīt arī pa pastu, rakstot uz e-pastu: gramatas@lv.lv . ...

žurnāls / Redaktora sleja

Trauslā sārtā līnija

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Reiz piedalījos saviesīgā sarunā, kurā kāda jauna, daudzsološa juriste šausminājās par to, ka redzējusi, kā pazīstami senatori, no kuru spriedumiem ne vien argumentācijas kvalitāti, bet arī principialitāti mācās jaunā paaudze, iet pāri ielai pie sarkanās gaismas. Viņi to nekādā gadījumā nedrīkstot darīt, jo – kuram gan citam, ja ne viņiem būt par absolūtas tiesībpaklausības iemiesojumu! Savukārt kāda cita man pazīstama – ...

žurnāls / Redaktora sleja

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Tā nu ir sanācis, ka mūsu žurnāla drukas grafika dēļ brīdī, kad Valdis Zatlers 28. maijā paziņoja par savu lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu, “Jurista Vārds”, kas iznāca pēc šā notikuma, jau bija tipogrāfijas “ruļļos”. Tieši tādēļ par notikumu un tam sekojošajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās parlaments valsts turpmāko vadību uzticēja Andrim Bērziņam, ekspertu viedokļus lasītājiem varam piedāvāt tikai šajā numurā un vēl arī cerēt, ka ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar galvu smiltīs

24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)

Pagājušajā nedēļā izrādījās, ka politiķu uzskati par seksuālajām minoritātēm var kļūt izšķiroši Valsts prezidenta vēlēšanās: frakcija “Par labu Latviju” piedraudēja neatbalstīt V. Zatlera kandidatūru, ja viņš akceptēs ideju par partnerattiecību oficiālu valsts reģistrāciju. Nebeidz pārsteigt politiķu un lielas sabiedrības daļas strausa politika – nosodīt homoseksuālas attiecības un cerēt, ka ar to šis jautājums ir pilnīgi atrisināts. Tomēr ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai taisnīgums ir iespējams vienmēr

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Taisnīgums, bez šaubām, ir viens no centrālajiem jurisprudences jēdzieniem, taču ne būt ne viegli izprotams un skaidrojams. Šis jēdziens plaši tiek lietots arī citās zinātņu nozarēs un dzīves sfērās, turklāt tā izpratne gan sakrīt, gan atšķiras no tiesību zinātnē un praksē kultivētajiem priekšstatiem par taisnīgumu. Tieši tādēļ par zināmā mērā neparastu var dēvēt Baltijas – Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) ieceri rīkot starpdisciplināru konferenci par taisnīguma izpratni filoloģijā, jurisprudencē un politoloģijā. Tajā piedalījās literatūrzinātnieks, Rūras Bohumas Universitātes (Ruhr-Universität Bochum) Filoloģijas fakultātes emeritētais profesors Dr.philol. Harro Millers-Mihaelss (Harro Müller-Michaels), Ķelnes Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Karls Nikolauss Peifers (Karl-Nikolaus Peifer), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Dr.phil. Juris Rozenvalds un LU Juridiskās fakultātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova. Diskusiju vadīja Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) informācijas centra Rīgā vadītājs Dr. Tils Dembeks (Till Dembeck). Pasākums notika LU Vēstures muzejā šā gada 9. maijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kalendārs kā valsts pase

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Kā jūties, cienījamais “Jurista Vārda” lasītāj, pēc Lieldienām? Kāds no mums pēc gavēņa ir baznīcā svinējis Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kāds lielāku uzsvaru licis uz senlatviešu Lielās dienas tradīcijām, vēl kāds cits ir veiksmīgi apvienojis gan kristīgos, gan pagāniskos latviešu ieradumus. Protams, vēl kāds varbūt nav svinējis neko, tikai izbaudījis valstī oficiāli noteiktās Lieldienu brīvdienas. Par to tad arī šoreiz gribētu dalīties ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdots Latvijas advokātu biogrāfiskais rādītājs

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Atzīmējot advokatūras dibināšanas 90. gadadienu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) šopavasar izdevusi biogrāfisku vārdnīcu “Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās. 1944–2010”. ...

žurnāls / Notikums

Advokātu kopsapulce pieņem lēmumus

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Iepriekšējā darba nedēļa noslēdzās ar ikgadējo zvērinātu advokātu kopsapulci 8. aprīlī, kurai šoreiz darba kārtībā līdzās gada pārskata un budžeta apstiprināšanai bija arī uzdevums ievēlēt Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, vietnieku, padomes locekļus, Disciplinārlietu komisijas, kā arī Revīzijas komisijas locekļus. ...

žurnāls / Notikums

Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sieviešu dienas serdi meklējot

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Vai jūs svinat 8. martu? Ko jums šī diena nozīmē? Un ko svin Rīgas pašvaldība ar puķainajiem apsveikuma plakātiem galvaspilsētas ielās? Starp citu, šogad Starptautiskajai sieviešu dienai aprit 100 gadu jubileja: 1911. gada 19. martā, atsaucoties uz vācu sociālistes Klāras Cetkinas ierosināto un Sociālistiskās internacionāles akceptēto ideju par Starptautisko (strādājošo) sieviešu dienu, vairāk nekā miljons cilvēku izgāja demonstrācijās Austrijā, ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns un talantīgs tiesību zinātņu doktors

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Latvijas tiesību zinātņu doktoru saimi nupat kā papildinājis jaunpienācējs: pirms nedēļas, 1. martā, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē savu promocijas darbu "Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi" sekmīgi aizstāvēja Jānis Pleps. Darbs rakstīts juridiskās zinātnes tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē, un tā vadītāja bija asociētā profesore Dr.iur. Daiga Rezevska, savukārt par recenzentiem tika aicināti trīs zinātnieki: Mīkola Romera (Mykolas Romeris) Universitātes (Lietuva) profesors Dr.iur. Jozs Žilis (Juozas Žilys), Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Ringolds Balodis un Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr.iur. Aivars Endziņš. ...

žurnāls / Notikums

Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU Gada balva – profesoram K.Torgānam

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Starp sešiem Latvijas Universitātes (LU) Gada balvas zinātnē ieguvējiem šoreiz ir arī tiesību zinātnieks, un tas ir profesors Kalvis Torgāns. Svinīgais notikums – Latvijas Universitātes Gada balvu pasniegšana – risinājās šā gada 4. februārī Latvijas Universitātes darbinieku sapulces ietvaros. Šajā pasākumā LU balvas tika pasniegtas ne vien zinātniekiem, bet arī labākajiem augstskolas darbiniekiem, kā arī Latvijas skolotājiem, kuru audzēkņi kļuvuši par labākajiem studentiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nāve ir privāta

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Jūs zināt, ka janvāra nogalē mūžībā aizgāja Latvijā pazīstams mūziķis un aktieris Mārtiņš Freimanis. Un jūs, protams, arī ļoti precīzi zināt, kāpēc. Ja vien neesat pilnīgi atslēgušies no Latvijas informatīvās telpas. Jo līdz ar ziņu par šo nāvi sākās arī publiskas diskusijas par tās cēloņiem. Kulmināciju process sasniedza, daudziem masu medijiem publiskojot pataloga-anatoma slēdzienu ar detalizētu mirušā cilvēka slimību un viņa iekšējo ...

Ļubova Kovaļa, Aigars Štokenbergs

žurnāls / Intervija

Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A. Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar "Jurista Vārdu". Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauns žurnāls tiesību zinātnē

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Pagājušā gada nogalē klajā nācis Latvijas Universitātes žurnāla "Juridiskā Zinātne" pirmais numurs, turpinot Latvijas Universitātes Rakstu sērijas "Juridiskā zinātne" aizsāktās tradīcijas. Jaunā žurnāla galvenais redaktors ir prof. Dr.iur. Jānis Lazdiņš, un pirmajā laidienā lasāmas vienpadsmit publikācijas, kuru autori ir Latvijas tiesību zinātnieki – gan plaši zināmas autoritātes savā nozarē, gan jaunie doktori un doktoranti. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Meklējam jaunu tiesībsargu!

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Nedaudz vairāk par mēnesi atlicis līdz pirmā Latvijas Republikas tiesībsarga Dr.iur. Romāna Apsīša pilnvaru termiņa beigām. Šie četri gadi viņam nav bijuši viegli, jo biroja darbu traucējušas gan “augšanas” grūtības (konflikti, kas no iekšējiem pārtapuši publiskos), gan dramatisks finansējuma samazinājums krīzes apstākļos. Sakot paldies cienījamajam profesoram par izturību, ir pienācis laiks uzsākt pēc iespējas plašākas debates par viņa pēcteci ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

žurnāls / Notikums

Eiropas Savienības Tiesa – no iekšpuses

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Atsaucoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita un Vispārējās tiesas tiesneses Ingrīdas Labuckas uzaicinājumam, decembra vidū Luksemburgu apmeklēja vairāki Latvijas politiķi un juristi: Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, Saeimas deputāte Lolita Čigāne, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, Tiesībsarga biroja vecākais jurists, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps un žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Šī brauciena mērķis – iepazīt Eiropas Savienības Tiesas uzbūvi un darbu. Vizītes laikā Latvijas pārstāvji ne vien sastapās ar tiesnešiem, kas pārstāv Latviju, un citiem Latvijas juristiem, kas strādā EST, bet arī tikās ar EST priekšsēdētāju Vasiliju Skuri (Vassilios Skouris) un Vispārējās tiesas priekšsēdētāju Marku Jēgeru (Marc Jaeger), kā arī apmeklēja Tiesas virspalātas sēdi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Labākā dāvana juristam!

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem pat lielākie darbaholiķi atceras par vajadzību iepriecināt sev tuvos cilvēkus ar dāvanām. Bērni (vai mazbērni) savu vēlmju sarakstu Ziemassvētku vecītim droši vien jau noslīpējuši, ar dzīvesbiedru /-biedreni arī viss tā kā būtu skaidrs (makšķere vai smaržas), bet nedrīkst aizmirst arī cīņu biedrus darbavietā. Un šeit par vērtīgu dāvanu varētu kalpot... protams, “Jurista Vārds”! Cienījamie lasītāji, ir sākusies ...

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents pasniedzis apbalvojumus juristiem

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Mirkli pirms Latvijas Republikas dibināšanas gadadienas, 17. novembrī, notika valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā šoreiz tika sumināti arī vairāki juristi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ardievas ieročiem

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Pirmais pasaules karš tā aculiecinieku skatījumā tika uzskatīts par vienu no bezjēdzīgākajiem cilvēces vēsturē. Gadiem ilgi Eiropu šķērsoja faktiski nekustīgas frontes līnijas, bet ģenerāļi vingrinājās kaujas mākslā, atkarodami viens otram dažus kvadrātkilometrus, lai pēc dažām dienām tos atkal zaudētu. Izlietās asinis viņus neuztrauca. Kara iemesli bija sen aizmirsušies. Principi palika. Tomēr beigu beigās šis karš nesa “rezultātus” – sagruva ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ko Tu dosi savai valstij

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Pēc divām dienām, 18. novembrī, Latvija svinēs savu gadadienu. Šai dienai ir zināma līdzība ar vecgada vakaru: 31. decembrī daudzi mēdz izvērtēt aizritējušo gadu un nospraust mērķus Jaunajam gadam – atmest smēķēšanu, neēst saldumus, pārpeldēt Lamanšu, biežāk apciemot vecmāmiņu... Lai cik cienījami, tie visbiežāk ir personiski mērķi. Savukārt valsts svētki ir laiks, kad vajadzētu spēt domāt par sevi kā sabiedrības locekli un savas valsts pilsoni. ...

žurnāls / Notikums

Lasītāji piedalās "Jurista Vārda" veidošanā

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Kas varētu būt šie cilvēki: pārsvarā jauni (vairāk nekā puse – vecumā līdz 29 gadiem, trešdaļa starp 30 un 40, pārējie – virs 50 gadiem); gandrīz puse uz pusi – rīdzinieki un ārpus galvaspilsētas dzīvojošie, trīs procenti no ārvalstīm; ļoti labi izglītoti (86% – augstākā izglītība, 12% – studē); absolūtais vairākums – juristi vai grib par tādiem kļūt (96% strādā dažādās juridiskajās profesijās vai studē, tikai 4% saistīti ar citām nozarēm). Lielākā daļa no šiem cilvēkiem apgalvo, ka jau vairākus gadus katru nedēļu lasa "Jurista Vārdu", ko viņiem savulaik ieteicis augstskolas pasniedzējs. Tādējādi viņi seko norisēm Latvijas jurisprudencē, turklāt šis žurnāls noder gan teorētisko zināšanu krāšanai, gan praktiskajā darbā. Tie esat jūs, cienījamie "Jurista Vārda" lasītāji! Redakcija pateicas visiem, kas piedalījās mūsu rīkotajā aptaujā. Atsaucība bija negaidīti liela: mēs saņēmām 148 aptaujas anketas. Vislielākais prieks, protams, ir par vērtīgajiem priekšlikumiem un pārdomām, kā arī kritiskajām piezīmēm, kuras atklāti esat veltījuši žurnālam. Īpašs gandarījums par mūsu darba augsto novērtējumu: 91% no tiem, kas "Jurista Vārdam" lika atzīmi, atzina, ka žurnāls viņiem "drīzāk patīk", bet 7% – ka "ļoti patīk". Un itin neviens lasītājs mums par lielu prieku nav teicis, ka žurnāls "ļoti nepatīk" vai "drīzāk nepatīk". "Jurista Vārda" lasītāju aptaujas rezultāti ir apkopoti, tiks apspriesti žurnāla redakcijas un zinātniski konsultatīvās padomes sēdē un kļūs par ceļvedi tālākajā "Jurista Vārda" attīstībā. Šodien sniegsim ieskatu lasītāju priekšlikumos, kā arī nosauksim laimīgos, kas iegūs redakcijas balvas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jauns ministrs, veci (un daži jauni) uzdevumi

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Brīdī, kad iznāks šis “Jurista Vārds”, cerams, jau būs zināms topošās valdības tieslietu ministra amata oficiālais kandidāts. Līdz ar sirsnīgiem apsveikumiem un vēlējumu gūt Saeimas uzticību šis drosmīgais (kā gan citādi) politiķis diemžēl saņems arī rūgtu ceļamaizi. Jo tieslietu nozarē pēc lēmuma sauc daudzas problēmas, turklāt to risinājumu apgrūtina valsts makā svilpojošais caurvējš. Kad amatā stājas jauns tieslietu ministrs, “Jurista ...

žurnāls / Notikums

Kāda būs "juristu frakcija" Saeimā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Kaut gan oficiāli 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija paziņos tikai pēc tam, kad būs saņēmusi arī visu ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu protokolu oriģinālus un rūpīgi pārskaitījusi visus plusiņus un svītrojumus, jau dažas dienas pēc 2. oktobra vēlēšanām kļuva zināms neoficiālais, provizoriskais parlamenta sastāvs. "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem informāciju par jaunajiem tautas priekšstāvjiem, kas līdz šim strādājuši jurista profesijā vai vismaz ieguvuši tiesību zinātņu izglītību. Jādomā, ka viņiem būs ievērojama ietekme uz likumdošanas procesu Latvijā un tieslietu nozari turpmākajos četros gados, jo līdzšinējo Saeimu pieredze rāda, ka lielākā daļa par deputātiem kļuvušo juristu ir aktīvi Juridiskās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un citu Saeimas komisiju locekļi. Turklāt liela ir varbūtība, ka arī tieslietu ministra kandidāts varētu nākt no parlamentā ievēlēto juristu vidus, kaut arī, protams, nevar izslēgt iespēju, ka šis amats tiek piedāvāts kādam no tiesībniekiem, kas palicis aiz Saeimas vēlēšanu "svītras", vai arī līdz šim ar politiku pat pilnīgi nesaistītam amata brālim. ...

...

10

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls