Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 6 autori

žurnāls / Redaktora sleja

"Jurista Vārds" un (tiesību) politika

10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)

Lai gan "Jurista Vārds" jau kopš pašiem pirmsākumiem (pirms vairāk nekā 20 gadiem) iznāk katru nedēļu, lai kopā ar autoriem un lasītājiem spētu efektīvi sekot līdzi visām svarīgākajām pārmaiņām Latvijas tiesiskajā sistēmā un laicīgi identificētu problēmas un tās apspriest, šodienas laidiens "karsto" aktualitāšu ziņā būs grūti pārspējams. Lūk, trīs temati, kas rāda, kā juristu vidē rezonē norises, ko varētu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Godīgi izrunāt pagātni

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Apritējuši 80 gadi, kopš divi 20. gadsimta diktatori – Hitlers un Staļins – vienojās par Eiropas sadalīšanu (Molotova–Ribentropa pakts), līdz ar to aizsākot asiņaināko konfliktu civilizācijas vēsturē – Otro pasaules karu. Diemžēl Austrumeiropas tautām šī kara turpinājumu, esot ieslodzītām aiz "dzelzs priekškara", nācās ciest līdz pat padomju totalitārā režīma sabrukumam 45 gadus pēc nacisma sakāves. Īpaši smagā situācijā ...

žurnāls / Notikums

Tiesiskuma telts gūst "Lampas" apmeklētāju atzinību

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Pagājušā mēneša nogalē, 28. un 29. jūnijā, Cēsīs jau piekto reizi risinājās sarunu festivāls "Lampa", šoreiz piesaistot rekordlielu apmeklētāju skaitu – vairāk nekā 20 tūkstošus. No tiem vairāki tūkstoši apmeklēja arī kādu no Tiesiskuma teltī notiekošajiem pasākumiem. Tieslietu nozares institūciju kopīgi rīkotā Tiesiskuma telts bija pirmais šāda veida sadarbības projekts, un divās dienās 12 sarīkotās sesijas apliecina – Latvijas sabiedrību ar tieslietām saistīti temati interesē, cilvēki grib satikt klātienē tieslietu augstākās amatpersonas, tiesnešus un citus šai nozarei piederīgos, ir gatavi viņus uzklausīt un diskutēt par sarežģītām problēmām, savukārt tieslietu nozares institūcijas un darbinieki ir gatavi atklātam, kritiskam un aizraujošam dialogam ar sabiedrību. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Konstitucionālās tiesas politiskajos virpuļos

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Periodiska nonākšana atklātā vai slēptā konfliktā ar likumdevēju ir konstitucionālo tiesu neizbēgamais liktenis, ko nosaka šo institūciju "negatīvā likumdevēja" misija un uzdevums – vērtēt attiecīgās valsts normatīvā regulējuma konstitucionalitāti. Šīs tiesas nereti risina visai sabiedrībai sāpīgas netaisnīgu vai nekvalitatīvu likumu problēmas, tāpēc bieži vien bauda ļoti augstu uzticēšanos un tiek uztvertas kā " ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Valsts kontroliere: jābīstas ir tiem, kas rīkojas nelikumīgi

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Pēc vairāku gadu dīkstāves Saeimā šā gada maijā parlamentārieši atbildīgajā komisijā visbeidzot ir atbalstījuši sen rosinātu Valsts kontroles likuma grozījumu tālāku virzību, un salīdzinoši īsā laikā tie jau tiek virzīti izskatīšanai trešajā lasījumā, kas teorētiski iespējams pat vēl pirms šī žurnāla nonākšanas lasītāju rokās. Šie priekšlikumi uzskatāmi par ļoti būtiskiem, jo faktiski paredz zaudējumu piedzīšanu no atbildīgās personas privātiem līdzekļiem, ja Valsts kontroles revīzijā konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. Lai gan šos grozījumus Valsts kontrole iniciējusi jau pirms aptuveni četriem gadiem, intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu atklāj, ka nepieciešamība pēc amatpersonu atbildības institūta pilnveides savu aktualitāti nemaz nav zaudējusi, gluži pretēji – tā aizvien tikai pieaug. Par šāda secinājuma iemesliem un apsvērumiem viedokli šajā intervijā pauž ne tikai valsts kontroliere, bet arī pēc būtības tas saskatāms vēl citos šī speciālā "Jurista Vārda" izdevuma rakstos, kuri pirmo reizi vienkopus tik lielā skaitā saistīti tieši ar Valsts kontroles darbību un tās ietvaros gūtajām atziņām, tostarp attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanas procesu un tiesu darba efektivitāti. ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Piezīmes pie diskusijas par tiesu kritikas pieļaujamību un nepieciešamību

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Profesora, zvērināta advokāta Kalvja Torgāna1 un Tiesnešu ētikas komisijas2 publikācijas izdevumā "Jurista Vārds" šī gada aprīlī un maijā aktualizēja nozīmīgu jautājumu – tiesas kritiku. Šī ir īpaši jutīga tēma, un teju vai katra publikācija, katrs izteikums par tiesu darbu tiek rūpīgi vētīts un apspriests profesionāļu aprindās. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiekamies klātienē Cēsīs!

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Zāļu vakars un Jāņu diena – īstās vasaras starta šāviens vai rudens maskētais iesākums? Domas, protams, var dalīties, tomēr atvaļinājumu sezona pēc saulgriežiem lielākajai daļai tikai sākas. Bet mūsdienīga darbarūķa brīvdienām piestāv "galvas izvēdināšana", "pilnīga atslēgšanās", "pārstartēšanās" utt. Veidi, kā šos mērķus sasniegt, ir katra paša ziņā, – sākot no piemājas dārza darbiem vai pankūku ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Piektais Satversmes komentāru sējums – par likumdošanas procesu

18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)

11. jūnijā tika svinīgi atvērts jau piektais "Latvijas Vēstneša" apgādā izdoto Satversmes komentāru sējums. Autoru kolektīvs prof. Ringolda Baloža vadībā šoreiz analizējis Satversmes V nodaļu "Likumdošana", tādēļ likumsakarīgi, ka grāmatas svinīgā atklāšana noritēja Saeimas telpās. Gandrīz 600 lappušu biezais sējums jau nopērkams "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā, bet interesenti, kas dzīvo ārpus Rīgas, grāmatu var pasūtīt arī ar piegādi. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits – ceturtais jurists Valsts prezidenta amatā

4. Jūnijs 2019 /NR. 22 (1080)

Trešdien, 29. maijā, Saeima par devīto1 Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Dr.h.c. Egilu Levitu. Pēc pirmajiem trim Latvijas prezidentiem – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša – viņš ir ceturtais jurists valsts augstākajā amatā. Svinīgo solījumu E. Levits dos un amatā stāsies 8. jūlijā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Kāds ir tiesnešu un zinātnieku dialogs

28. Maijs 2019 /NR. 21 (1079)

Sagaidot Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes simtgadi, jau maijā aizsākās lekciju cikls "Juridiskajai fakultātei 100. Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi", kura ietvaros uz vieslekcijām tiek aicināti juristi no dažādām fakultātes sadarbības institūcijām. 16. maijā ar priekšlasījumu "Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi" fakultātē viesojās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Prezidenta institūcijas klusais skaistums

28. Maijs 2019 /NR. 21 (1079)

Jau rīt Saeima vēlēs jaunu Latvijas Valsts prezidentu, tomēr šī sleja būs par kādas citas valsts galvu. Daudzi "Jurista Vārda" lasītāji, jādomā, ir dzirdējuši par skandālu, kas skāris latviešu slēpotāju sapņu zemi Austriju. Ne bez pamata žurnālisti to dēvē par politisku zemestrīci, bet juristi par lielāko konstitucionālo krīzi šīs valsts jaunāko laiku vēsturē. "Ibizas afēra" sākās 17. maijā, kad divi lielākie ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jauns stils un jaunas zināšanas

30. Aprīlis 2019 /NR. 17/18 (1075/1076)

Lielākā daļa no šī "Jurista Vārda" materiāliem ir veltīti labas/sliktas komercdarbības analīzei. Tematu iniciēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, kura ir arī tematiskā laidiena viesredaktore. Pieteikumā viņa norāda šādas izvēles iemeslu – nepieciešamību uz labo pusi mainīt biznesa kultūru Latvijā, kas ir ne vien Eiropas Savienības dalībvalsts, bet nesen uzņemta arī pasaules veiksmīgāko ...

žurnāls / Informācija

Disciplinārlietu komisijas atskaite advokātu kolēģijas kopsapulcei par darbu 2018. gadā

23. Aprīlis 2019 /NR. 16 (1074)

2018. gadā Disciplinārlietu komisija (Komisija) izskatīja kopā 13 lietas, piemērojot teju vai visus Advokatūras likuma 73. pantā paredzētos disciplinārsodu veidus: trīs piezīmes (no tām divas par kvalifikācijas necelšanu un atskaišu par ikgadējo kvalifikāciju nenoformēšanu), trīs rājienus, vienam advokātam aizliedzot pildīt advokāta pienākumus uz vienu gadu un vienu advokātu izslēdzot no advokatūras. Komisija izbeidza lietvedību ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Dalās ar jaunām jurisprudences atziņām un godina pieredzējušu tiesību zinātnieku

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

No 15. februāra līdz 7. martam Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros aizritēja arī vairāki akadēmiski pasākumi tiesību zinātnē. Vienā no sesijām tika godināts ievērojamais latviešu tiesību vēsturnieks, jurists un politiķis Dr. iur. Romāns Apsītis, kam šī gada 13. februārī apritēja 80 gadi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Starptautiskā sieviešu diena Latvijā mēdz izvērsties par psiholoģisku problēmu – vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem 8. marts joprojām saistās ar padomju laika svinībām darbavietās, kuru ietvaros tika sirsnīgi sumināts "daiļais dzimums" un nekāda cīņa par sieviešu līdztiesību nenotika, savukārt jaunākās paaudzes pilsoņiem ir pagrūti saprast, kāpēc martā vēlreiz jāsvin nesen pagājusī Valentīndiena. Tāpēc ir svarīgi ...

žurnāls / Redaktora sleja

Narkokurjers un tiesību socioloģija

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Šī gada sākumā apgāds "Jumava" laida klajā vairākkārt tiesātā un vienlaikus acīmredzot Latvijas slavenākā narkokurjera Rolanda Priverta atmiņu stāstu "Nebaidies ne no kā", kas autora pieteikumā ir "grāmata, kas rakstīta brīviem cilvēkiem brīvā valstī". Izdevuma tirāža esot 2000, un puse no autora honorāra tikšot izlietota labdarībai. Var piekrist grāmatas autoram, ka arī "kontrabandista ...

žurnāls / Redaktora sleja

Šaut vai nešaut

12. Februāris 2019 /NR. 6 (1064)

Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam divus kontrastējošus – tiesībsarga Jura Jansona un jurista Artūra Surmoviča – viedokļus par priekšlikumu, ar ko Saeimas 31. janvāra sēdē otrajā lasījumā tika papildināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais Ieroču aprites likuma projekts (aizstās 2010. gadā pieņemto Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu). Par likumu atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ...

žurnāls / Redaktora sleja

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Latvijas sabiedrības aizdomīgums pret valsts varu, sociologu vārdiem runājot, jau vairākus gadus ir "kritiski zems" un diemžēl bīstams, taču brīžiem pat komisks: arī tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām, kad tauta bija nomainījusi vairāk nekā divas trešdaļas savu priekšstāvju pret jauniem politiķiem, ticība parlamentam būtiski neuzlabojās. Iznāk, ka sabiedrība netic pati saviem lēmumiem un izvēlēm. Diemžēl līdzās "rekordneuzticamajiem" ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kurš runās par tiesiskumu pašvaldībās

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības jeb vietējās pārvaldes vienības – 110 novadi un deviņas lielās pilsētas. Kaut arī to skaits joprojām ir pārāk liels un resursu izkliedētība bieži vien nes līdzi arī darbības neefektivitāti un kvalitātes problēmas (par ko vairāk vai mazāk vienoti ir arī daudzi 13. Saeimas politiķi), tomēr pašvaldību ietekmi Latvijas politikā pēdējos gados daudzi eksperti vērtējuši kā ļoti būtisku, un acīmredzot ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atkal jauns sākums

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

Kaut arī ir grūti racionāli izskaidrot to, kāpēc cilvēce tik dedzīgi svin gadumiju, resp., faktu, ka Zeme ir kārtējo reizi apriņķojusi apkārt Saulei, tomēr tieši ar Jaunā gada atnākšanu bieži vien saistās daudzas pārmaiņas. Šai robežšķirtnei bieži vien pieskaņojas arī likumdevējs, nosakot 1. janvāri (un nevis, piemēram, 3. februāri vai 28. augustu) par likumu spēkā stāšanās brīdi. Tā 2019. gada 1. janvārī spēkā stājās 139 ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dzīve pēc svētkiem

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Simts kūku recepšu, simts Latvijas karšu, simts notikumu valsts vēsturē, simts labāko latviešu dziesmu – valsts jubilejas noskaņās grāmatnīcas šobrīd ir pilnas ar "simtgades" izdevumiem, tāpat kā viss aizvadītais 2018. gads – ar Latvijas pirmajiem simts gadiem veltītām svinībām. Tomēr tiem pa starpu bija arī tādi pasākumi, kas mudināja domāt par "dzīvi pēc tam" – par Latvijas attīstību otrajā simtgadē. ...

žurnāls / Informācija

Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Krievijas Federācija ir iedzīvotāju skaita ziņā (140 miljoni) lielākā no 47 Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. Tomēr jau 2019. gada vidū Krievija varētu izstāties no šī pasaulē efektīvākā pārnacionālā cilvēktiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to zustu arī jebkāda ārēja uzraudzība pār šīs valsts rīcību cilvēktiesību jomā. "Augsni" sabiedrības apziņā šādam pavērsienam jau gatavo augstas Krievijas amatpersonas, savukārt cilvēktiesību aktīvisti pauž satraukumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

"Vīrieši ir labāki politiķi"

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

13. Saeima, pat neuzsākot darbu, jau bija kļuvusi par rekordisti vismaz vienā rādītājā. Tajā ievēlēta 31 sieviete, deputāšu skaitam Latvijas parlamentā tādējādi strauji tuvojoties trešdaļai. Pirms tam – periodā kopš neatkarības atgūšanas – sieviešu īpatsvars maksimumu bija sasniedzis 11. Saeimā (21 deputāte), bet vismazākais tas bija 6. Saeimā (8 deputātes). Savukārt uz valsts sākotni atskatoties, 13. Saeimas statistika ...

žurnāls / Intervija

Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Karstajā priekšvēlēšanu laikā 12. Saeimas dienaskārtībā nonāca un neparastā ātrumā atbalstu guva Diasporas likums, kura mērķis ir veicināt daudzo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar dzimteni mūsdienu mobilitātes apstākļos, sniegt viņiem valsts atbalstu un radīt arī labvēlīgus apstākļus iespējamai reemigrācijai. Līdzās politiķiem likuma izstrādē piedalījās arī emigrācijā dzīvojošo latviešu pārstāvji, viņu vidū – juriste Elīna Pinto. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņa vērtē likuma nepieciešamību un tapšanas gaitu, tai skaitā dalās iespaidos par likumdošanas un likumu piemērošanas procesiem Latvijā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pirmais zinātniskais pētījums par tiesu izpildītājiem Latvijā

20. Novembris 2018 /NR. 47 (1053)

Valsts svētku mēneša ieskaņā, 2. novembrī, svētkus svinēja arī Latvijas tiesu izpildītāji, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā atverot grāmatu "Tiesu izpildītāja institūts Latvijā (1918–2018)", kas ir pirmais zinātniskais pētījums par tiesu izpildītāju institūta vēsturi un mūsdienu situāciju. Izdevums iecerēts ne vien kā ceļvedis šī tieslietu sistēmai piederīgā amata vēsturē, bet arī kā rokasgrāmata šobrīd praktizējošiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem un viņu darbiniekiem, kā arī informācijas avots likumdevējam – brīžos, kad tam ir jāpieņem lēmumi, kas skar tiesu izpildītājus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Ir, protams, valstis, kurām ir garāka vēsture nekā Latvijai. Piemēram, mikroskopiskā Sanmarīno, kas dibināta 301. gadā un ir senākā republika pasaulē, var atzīmēt 1717. gadadienu, tātad šobrīd ir vismaz 17 reižu vecāka par Latviju. Un ir tautas, kas ir lielākas par latviešiem. Piemēram, ja mēra pēc valodas kritērija, tad "mandarīniski" jeb ķīniski runā ap 14 % pasaules iedzīvotāju, tātad gandrīz miljards cilvēku. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jaunas tieslietu politikas gaidās

6. Novembris 2018 /NR. 45 (1051)

Tieši šodien uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Republikas 13. Saeima. Tikai mazliet vairāk par trešo daļu deputātu tajā būs no parlamenta iepriekšējā sasaukuma, turklāt līdzšinējās koalīcijas partijas vēlēšanās sāpīgi piekāpās trim jauniem politiskiem spēkiem. Tātad pilnīgi noteikti turpmākajos četros gados varam gaidīt daudz jauna likumdevēja un valdības (kad to izdosies sastādīt) darbā, tai skaitā tieslietu nozarē. 12. Saeima ...

žurnāls / Informācija

Latviešu valoda uz valsts otrās simtgades sliekšņa

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Viens no Latvijas valsts mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, latviešu valoda ir gan Latvijas identitātes daļa, gan vienīgā valsts valoda – tāds ir Satversmē nostiprinātais latviešu valodas statuss, latviešu nācijas izveidotajai valstij ieejot otrajā gadu simtenī. No vienas puses – valodas aizsardzības formālajā ziņā, ņemot vērā tās lietojuma plašumu, kā arī valodas kopšanai un zinātniskajai attīstībai veltītos pūliņus, latviešu valodas situācija ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, no otras puses – jebkura valoda nepārtraukti konkurē ar citām, attīstās un mainās, to ietekmē ne vien politika, ekonomika, demogrāfija un tehnoloģiju attīstība, bet arī tādi spēcīgi subjektīvi apstākļi kā valodas prestižs un tās lietotāju pašapziņa. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesas efektivitāte īstajā laikā

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Mirkli pirms 13. Saeimas vēlēšanām šajā procesā tika iesaistīta arī tiesu sistēma. 3. oktobrī Administratīvā rajona tiesa saņēma politisko partiju apvienības "Latvijas Reģionu Apvienība" (LRA) pagaidu aizsardzības lūgumu uzlikt par pienākumu VSIA "Latvijas Televīzija" nodrošināt LRA premjera kandidāta dalību televīzijas debatēs, kas bija paredzētas 5. oktobrī, tātad pēdējā vakarā pirms Saeimas vēlēšanām, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Turpina dokumentālo sēriju par valdības darbu Latvijas valsts pirmajos gados

9. Oktobris 2018 /NR. 41 (1047)

Valsts kancelejas pirms pieciem gadiem aizsāktajā Latvijas valdības vēstures sērijā iznākusi otrā grāmata – "1920.–1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās" (1. sējums). Tajā ne vien secīgi publicēti valdības sēžu protokoli, bet bagātīgi iezīmēts arī laikmeta fons, ko nepieciešams zināt, lai saprastu Ministru kabineta risinātās problēmas. Tādējādi tiek sasniegts grāmatas veidotāju mērķis – parādīt Latvijas celtniecības vissarežģītāko laiku – pirmos pastāvēšanas gadus, kad jaunās valsts valdībai bija jātiek galā ar izšķiroši svarīgiem uzdevumiem (Pirmajā pasaules karā izpostīto pilsētu un lauku atjaunošana, pārtikas apgāde, bēgļu un latviešu strēlnieku atgriešana mājās, agrārā reforma utt.). Klātesot Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim, grāmata tika svinīgi atvērta 12. septembrī. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Vienkārši par sarežģīto: kas ir demokrātija

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Šī gada sākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas apgādā klajā nāca grāmata "Īsi par demokrātiju", kas konspektīvā veidā skaidro demokrātijas vēsturi un aplūko demokrātijas mūsdienu situāciju. Kaut arī šis izdevums jau kādu laiku pieejams Latvijas lasītājiem (diemžēl nav nopērkams, bet kā dāvinājums atrodams bibliotēkās un skolās), tuvās 13. Saeimas vēlēšanas un pirms tam plaši izvērsušās politiskās debates varētu būt labs pamudinājums ikvienam atsvaidzināt savas zināšanas par to, kā radusies un kā funkcionē demokrātija un kādas ir šīs iekārtas stiprās un vājās puses. Šī iemesla dēļ šobrīd informējam "Jurista Vārda" lasītājus par šo izdevumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Svarīgās izvēles

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Ir palikušas pāris dienas līdz 13. Saeimas vēlēšanām. Brīdī, kad lasītājus sasniegs šis "Jurista Vārds", vēlēšanu cīņas būs sasniegušas savu kulmināciju. Lai gan jau vismaz pāris nedēļas Latvijas informatīvajā telpā ir tāds "troksnis", kāds iepriekš nav pieredzēts, un ir grūti pat iztēloties, kādi būs fināla akordi. Deputātu kandidāti cenšas viens otru pārkliegt visos iespējamos veidos, un racionālas ...

žurnāls / Notikums

Kāda būs tiesu sistēmas nākotne

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas prioritātēm, tādēļ Latvijas Pagaidu valdība pie tieslietu sistēmas izveides ķērās nekavējoši: 1918. gada 19. novembrī tika izveidota Tieslietu ministrija, bet 6. decembrī tika pieņemts Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, decembrī arī tika iecelti pirmie tiesneši, tai skaitā senatori. Uz tiesnešu konferenci bija uzaicināti arī tuvāko kaimiņvalstu kolēģi, kas līdzīgi Latvijai šogad aktīvi svin savas tieslietu sistēmas izveidošanas vai atjaunošanas simtgadi, – Latvijas tiesneši noklausījās Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augstāko tiesu instanču tiesnešu ziņojumus par tiesu un tiesnešu situāciju šajās valstīs. Vienlaikus ar atskatu vēsturē konferencē tika aplūkotas arī tiesu sistēmas šodienas problēmas (tiesu varas nevienlīdzīgā situācija iepretī citiem varas zariem, zemā sabiedrības uzticība tiesām u.c.) un nākotnes uzdevumi (efektivitāte, neatkarība, digitalizācija utt.), kā arī risināti organizatoriski jautājumi – Tieslietu padomes locekļu kandidatūru apspriešana, debates par tiesu priekšsēdētāju jaunu izvirzīšanas kārtību u.c. ...

žurnāls / Notikums

Latvijā aizritējis nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību forums

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

Pagājušajā nedēļā, no 5. līdz 7. septembrim, Latvijas Universitātē notika Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) biedru ikgadējā tikšanās. ELI ir sabiedriska, neatkarīga, bezpeļņas organizācija – Eiropas tiesībās ieinteresētu juristu un organizāciju starptautiska apvienība, kuras mērķis ir veicināt Eiropas tiesību attīstību un integrēt dažādās Eiropas valstu tiesību tradīcijas, kā arī veidot vienotu Eiropas juridisko sabiedrību. Ņemot vērā ELI biedru sastāvu un kvalifikāciju, tā ir autoritatīva juridiskā domnīca, kuras viedoklī ieklausās gan Eiropas Savienības (ES) institūcijas, gan nacionālās valstis. Lai apmeklētu ELI ikgadējo forumu, Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 250 juristu no Eiropas un citu reģionu valstīm, viņu vidū autoritatīvi zinātnieki un nacionālo tiesu, kā arī EST, ECT un citu starptautisko tiesu tiesneši u.c. juristi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zinību sezonu sākot

4. Septembris 2018 /NR. 36 (1042)

Noslēdzoties vasaras bezrūpībai, klāt "zinību mēnesis" – septembris. Šis "Jurista Vārds" atgādina par to vairākos tiešos un arī netiešos veidos. Pirmkārt, mēs izsludinām kārtējo, nu jau trīspadsmito, ikgadējo studentu pētniecisko darbu konkursu, kurā piedalīties aicinām visus Latvijas tieslietu jaunos talantus neatkarīgi no augstskolas un studiju posma. Cerams, ka "velna duča" māņticība nevienu ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Telegramma Kirhenšteinam un Andreja Upīša testaments

7. Augusts 2018 /NR. 32 (1038)

Vasaras sākumā izdevniecībā "Jumava" klajā nākuši advokāta Jāņa Sūnas "atmiņu uzmetumi", kas tapuši 20. gadsimta 70. gados un 1973. gadā nodoti glabāšanai LPSR Valsts bibliotēkā ar noteikumu, ka aizzīmogotos saiņus, kuros iesiets šis rokraksts, drīkst atvērt tikai 20 gadus pēc autora nāves. Tagad ar viņa meitas – žurnālistes un galeristes Agijas Sūnas gādību J. Sūnas dzīvesstāsts, kas aptver laiku no 19. gadsimta nogales līdz 20. gadsimta 70. gadiem, pieejams plašam lasītāju lokam. Grāmata aizrauj gan ar tajā attēloto garo un piedzīvojumiem bagāto cilvēka dzīvi, gan dramatisko Latvijas vēstures posmu, uz kura fona šis mūžs aizritējis. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tikumība un dzīve

7. Augusts 2018 /NR. 32 (1038)

Pirms pāris gadiem Saeima, grozot Izglītības likuma 14. pantu, uzdeva Ministru kabinetam noteikt izglītojamo audzināšanas valstiskās un tikumiskās vadlīnijas. Plašākā sabiedrībā šī norma guva "tikumības grozījumu" vārdu. Neilgi pēc tam ar dažādu nevalstisko organizāciju līdzdalību (un asām domstarpībām) tapa valdības noteikumi,1 kas citastarp nosaka "kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību ...

Vija Kalniņa, Āris Kakstāns, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Laba likumdošana un tiesību piemērošana kā pamats uzticēties valstij

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Publisko tiesību institūts jau piecpadsmito gadu pēc kārtas vasaras vidū rīko pasākumu ar mērķi veicināt tiesībpolitikas veidotāju un tiesību piemērotāju domu apmaiņu par Latvijas valsts un tās tiesiskās sistēmas aktuālajām problēmām. Pasākuma rīkotāju un apmeklētāju kodols šogad līdzinājās iepriekšējiem gadiem, taču jauna bija semināra norises vieta – Latvijas Universitātes atpūtas komplekss “Ratnieki”. Tāpat kā ik gadu bija arī jauni sarunu temati. Šoreiz apspriestas tika problēmas, kas traucē labas likumdošanas procesa norisei un kvalitatīvai tiesību piemērošanai un tādējādi arī mazina sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai un valstij kopumā. Semināru 17. jūlijā aizsāka diskusija par Valsts padomes nepieciešamību Latvijā, 18. jūlijā notika sarunas par tiesību jaunrades procesu, 19. jūlijā – domu apmaiņa par tiesību piemērošanas praksi (ar izaicinošu vadmotīvu – “Kāpēc Latvija nav tiesiska valsts?”), bet 20. jūlijā seminārs noslēdzās ar diskusiju par demokrātijas funkcionēšanu un politiķu lomu šajā procesā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Noturēties uz ceļa, neiebraukt grāvī – ar šādiem vārdiem var apzīmēt minimālo veiksmīgo stratēģiju gan autovadīšanā, gan cilvēka dzīvē. Diemžēl daudzās jomās krišana bīstamās galējībās atgadās itin bieži. Par politiku, kur attālināšanās no daudzmaz racionālā "centra", jau ir globāla problēma, šoreiz nerunāsim. Pievērsīsimies galējībām tiesību praksē. Lielu viļņošanos Latvijas sabiedrībā, arī juristu vidū, jau raisījusi ...

žurnāls / Redaktora sleja

Taisnīgi un vēsturiski godīgi

24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)

Šis "Jurista Vārds" veltīts izcilajam vācbaltu tiesībniekam prof. Dītriham Andrejam Lēberam, kura nopelnus Latvijas neatkarības atgūšanas cerību uzturēšanā garajos šķietami bezcerīgās padomju okupācijas gados nekādā ziņā nedrīkstam aizmirst. Viņš bija starptautiski nozīmīgākais Latvijas izcelsmes jurists, kas, lasot lekcijas dažādu valstu universitātēs un juristu forumos, publicējoties prestižākajos akadēmiskajos ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dziesmu svētku aizsegā

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

Pagājušajā nedēļā, Rīgai un visai Latvijai piedzīvojot šī gada kulmināciju – simtgades Dziesmu un deju svētkus, arī "Jurista Vārda" redakcijā valdīja garīgs un, jāatzīst, dažos brīžos arī paliels fizisks sasprindzinājums. Tapa mūsu žurnāla jaunais vizuālais veidols, kurš šobrīd ir nonācis lasītāju rokās. Ļoti ceram, ka enerģijas lādiņš, kas svētkos izšāvās pār mūsu valsti, savu pozitīvo nospiedumu būs atstājis arī ...

Dina Gailīte, Inese Helmane

žurnāls / Diskusija

Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Šī gada 12. jūnijā "Jurista Vārda" redakcijā tika apspriesti iespējamie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kā arī likumā "Par tiesu varu", kuru mērķis būtu nodrošināt žurnālistu piekļuvi daļai no pabeigto krimināllietu materiāliem (papildināt KPL ar jaunu 375.1 pantu "Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem") un saistībā ar to noteikt arī atbildību par situācijām, kad žurnālists, kam būtu nodrošināta šāda piekļuve, pārkāptu krimināllietu materiālu satura izpaušanas aizliegumu (papildināt KL ar jaunu 307.1 pantu "Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana"). ...

žurnāls / Notikums

Bez demokrātiskas iekārtas un Eiropas Savienības Latvija nevar pastāvēt

26. Jūnijs 2018 /NR. 26 (1032)

19. un 20. jūnijā Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, norisinājās Trešais pasaules latviešu juristu kongress. Tas bija viens no IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa pasākumiem. Juristu kongresa vadmotīvs bija "Tiesiska valsts – drošības garants". Pasākums tika rīkots ar mērķi pulcēt Latvijas un latviešu izcelsmes tiesībniekus no dažādām pasaules valstīm, lai apspriestu aktuālās tiesību problēmas drošības kontekstā un meklētu to risinājumus, kā arī lai atjaunotu un dibinātu jaunus personiskos kontaktus, vienlaikus stiprinot sadarbību un savstarpējo pieredzes apmaiņu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Advokatūra: mainībā un attīstībā

19. Jūnijs 2018 /NR. 25 (1031)

Šis "Jurista Vārda" laidiens ir veltīts advokatūrai – Latvijas daudzskaitlīgākajai juridiskajai profesijai, kurā šobrīd darbojas 1222 zvērināti advokāti. Žurnāls tapis, redakcijai ar prieku atsaucoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iniciatīvu un ņemot vērā, ka advokatūras kā neatņemamas un būtiskas tieslietu sistēmas sastāvdaļas diskusijas par savu attīstību un darba organizāciju ne vien interesē, bet ...

žurnāls / Jurists un kultūra

Labākās famīlijas un latviešu proletariāts

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

Pašlaik esam Latvijas simtā gada svinību vidū, pēc pāris nedēļām gaidāma to virsotne – Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Īpaši aktīvi publikas apziņā šai laikā tiek atsvaidzināti tieši valsts dibināšanas laika notikumi. Tomēr, domājot par Latviju, ne mazāk svarīgi ir saprast arī tālāku pagātni, bez kuras 1918. gada 18. novembra izrāviens nekādā gadījumā nebūtu bijis iespējams. Tas ir 19. gadsimts, kas aizsākās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar tiesisko pašapziņu – arī atvaļinājumā

5. Jūnijs 2018 /NR. 23 (1029)

Klāt ir jūnijs – pirmais tradicionālais atvaļinājumu mēnesis, kaut arī necerētais karstums domas prom no darbiem lielai daļai pārorientēja jau maijā. Kur atvaļinājums, tur arī ceļojumi. Un diemžēl ne vienmēr tik gludi, kā cerēts. Par zināmu "ceļamaizi" atvaļinājumu sezonai šogad parūpējusies Eiropas Savienības Tiesa, kuras 31. maija spriedums (lieta C-537/17, Claudia Wegener pret Royal Air Maroc SA) ne vien pierāda ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bērns un vanniņa

22. Maijs 2018 /NR. 21 (1027)

Kaut gan par jauno, daudz stingrāko personiskās informācijas aprites kārtību, ko nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula, bija zināms jau ļoti sen, nopietna iedziļināšanās – kas un kā mainīsies – Latvijas sabiedrībā sākās tikai īsi pirms regulas spēkā stāšanās 25. maijā. Neskatoties uz to, ka iestādes un uzņēmumi jau ilgstoši ir apmācījuši savus darbiniekus, tikai prakse rādīs, kāda būs jaunā regulējuma ietekme un vai ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pārmaiņu asniņi

15. Maijs 2018 /NR. 20 (1026)

Pavasaris ienācis arī "Jurista Vārda" redakcijā. Varbūt ne gluži parastajā – romantiskajā – šīs frāzes nozīmē, bet gan ar gatavību pārmaiņām. Ja reiz visa daba mostas, arī mēs esam sasparojušies atkal mainīties. Dažus no iecerētajiem jaunumiem mūsu lasītāji jau būs pamanījuši – tie redzami žurnāla pēdējā atvērumā, kur izveidotas divas jaunas sadaļas. Rubrikā "Juridiskā darba tirgus" turpmāk pārmaiņus uzrunāsim ...

žurnāls / Informācija

Vēlreiz par tiesu varas efektivitāti un tiesnešu ētiku

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste īpaši iestājās par taisnīgumu, uzskatot to par vienu no galvenajiem valsts pastāvēšanas mērķiem. Ne mazāk svarīgs taisnīgums ir mūsdienās, jo tas ir kritiski svarīgs demokrātiskas un stipras sabiedrības un arī kopumā stipras valsts veidošanā. Tieši valsts atbild par taisnīguma nodrošināšanu, un tam ir jāstāv pāri visām atsevišķo grupu interesēm. Ar šādiem vārdiem Valsts prezidents gada sākumā atklāja diskusiju ciklu "Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi". Līdz šim notikuši jau divi šī cikla pasākumi – 22. februārī un 19. aprīlī. Trešā tikšanās ir sagaidāma līdz vasaras sākumam. Vai šīs sarunas būs tālāku tiesu varas pārmaiņu katalizators – to rādīs laiks. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...

4

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls