Lielāko popularitāti plaģiāta atklāšanas sistēma ir ieguvusi lielākajās augstskolās – Latvijas Universitātē (LU), kur to izmanto 4000 studentu un 130 mācībspēku, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē – 2300 un 70 lietotāju attiecīgi. „Popularitāte LU skaidrojama ar to, ka augstskola izstrādā savu sistēmu, taču tā, iespējams, neatbilst visām studentu un pasniedzēju prasībām,” skaidro Plag.lv pārstāvis Arturs Vinkevičs. Savukārt Plag.lv izstrādātāji seko, lai sistēma strādātu nevainojami un atrastu visu plaģiātu akadēmiskajos darbos.

Plag.lv lietotāju aptaujas liecina, ka biežāk tiek pārbaudīti kursa, bakalaura un maģistra darbi, bet pasniedzēji nereti pārbauda arī referātus.

Sistēmas izstrādātāju pieredze citās valstīs rāda, ka ar plaģiāta atklāšanas sistēmu ieviešanu atrastā plaģiāta apjoms aug, jo arvien vairāk mācībspēku izmanto šādas sistēmas un atrod „negodīgu” saturu savu studentu darbos. Bet pēc 2-3 gadiem situācija stabilizējas, jo studenti paši sāk pārbaudīt savus darbus un kontrolēt plaģiāta problēmu. Jāatgādina, ka Latvijā Plag.lv sistēma darbojas no 2014.gada septembra.

„Latvijā pašlaik pieaug plaģiāta atrašanas gadījumu skaits studentu darbos. Sistēmas statistika liecina, ka lietotāju pasniedzēju skaits šajā kvartālā pieaudzis par 520%, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem,” stāsta A.Vinkevičs.

Viņš ir pārliecināts, ka līdz 2017.gadam plaģiāta studentu darbos būs daudz mazāk.

Plag.lv piedāvā iespēju pārbaudīt jebkuru akadēmisko darbu gan studentiem, gan mācībspēkiem. „Gudrā” sistēma analizē un salīdzina darbu ar simtiem tiešsaistes avotu – no bibliotēkām, žurnāliem, grāmatām līdz ziņu portāliem.