Izvērtējot dokumentus konstatēts, ka KNAB priekšnieka 2013.gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo J.Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko J.Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta, pamatojoties uz spēku zaudējušu normatīvo aktu.

Spēkā esošā normatīvā bāze nosaka, ka pēc 2013.gada 1.aprīļa darba izpildes novērtēšanai jāpiemēro Ministru kabineta noteikumi Nr.494 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu”.

Savukārt Darba likuma 110.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. J.Streļčenokam bija jānodrošina Darba likuma 110.panta pirmās daļas nosacījumu izpilde, līdz ar to arī šajā daļā pieņemtais lēmums ir prettiesisks.

Saskaņā ar vairākiem Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumiem ir secināts, ka KNAB amatpersonas atrodas darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām.

Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam J.Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu.

KNAB ir Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā esoša iestāde, un, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pārraudzības funkcija nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu.

Papildu informācija:
Mārtiņš Panke,
Ministru prezidenta preses sekretārs
E-pasts: Martins.Panke@mk.gov.lv