Atbildot uz R.Ražuka jautājumu, cik tālu pavirzījusies izmeklēšana, A.Grišins sacīja, ka Valsts policija dara visu, lai nezaudētu ne dienu, taču pašreiz notikuma vietas apskati kavē traģēdijas objekta bīstamība – policijas darbinieki tajā ieiet nedrīkst. Iekšlietu ministrija noslēgusi līgumu ar būvfirmu, kas veiks objekta nostiprināšanu, un pašreiz notiek projekta izstrāde, informēja A.Grišins. Martā paredzēts sākt objektā plaša spektra zinātnisko ekspertīzi, pārbaudot, piemēram, konstrukciju slodžu izturību un betona plāksnes.

Runājot par iespējamiem traģēdijas cēloņiem, policijai vēl joprojām ir trīs versijas – kļūdas projektā, kļūdas pirmās kārtas būvniecības kārtā vai pārkāpumi, veicot apzaļumošanu uz traģēdijas objekta jumta, sacīja A.Grišins.

Atbildot uz komisijas deputātes Ilmas Čepānes jautājumu, kādēļ izmeklēšanas pētījumi jāveic divreiz gan vietējās laboratorijās, gan ārvalstīs, Valsts policijas priekšnieka vietnieks sacīja, ka vienai no laboratorijām nav licences, tādēļ, lai kliedētu jebkuras šaubas un samazinātu iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, pārbaudes jāveic arī licencētā ārvalstu laboratorijā.

Komisijas deputāts Andrejs Elksniņš vērsa uzmanību uz to, ka Valsts policijas priekšnieka vietnieks sēdes laikā, runājot par traģēdiju Zolitūdē, lieto vārdu „noziegums”. Deputāts akcentēja, ka vēl nav neviena aizdomās turamā un izmeklēšanas gaitā var noskaidroties, ka tas ir „negadījums”, nevis „noziegums”. A.Grišins akcentēja, ka izmeklēšanas gaitā šajos apstākļos 54 cilvēku nāvi nevar saukt par negadījumu, un noziegums jau kvalificēts saskaņā ar Krimināllikumu.

Vienlaikus Valsts policijas priekšnieka vietnieks uzsvēra, ka notikusī traģēdija nav vienas skrūves vaina – tas ir vairāku faktoru kopums, noziedzīga nolaidība. Ekspertīzē plānots noteikt, kurš faktors bija noteicošais. Pašlaik katrai versijai ir apzināts atbildīgo fizisko un juridisko personu loks, taču trūkst pierādījumu, lai noteiktu, kāda rīcība bija noteicošā traģēdijas izraisīšanā.