Jaunākajā tiesu prakses apkopojumā -  „Tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes” - secināts, ka pirmās instances tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, ne vienmēr bijusi pārliecinoša un likumam atbilstoša.

Atbilstoši KPL 499.pantā noteiktajam tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos - arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Pētījumā konstatēti gadījumi, kad apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija ir kļūdaina vai vismaz diskutabla, nereti arī tādēļ, ka ir neprecizitātes apsūdzībā. Pirmās instances tiesai šādos gadījumos būtu bijis jārodas šaubām par noziedzīgā nodarījuma juridiskā izvērtējuma pareizību un apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētājā nodarījumā, ko būtu iespējams novērst, pārbaudot pierādījumus.

Fakts, ka apsūdzētais savu vainu atzīst, neatbrīvo tiesu no pārējo KPL 499.panta pirmajā daļā ietverto nosacījumu pārbaudes. Tiesai, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ir jāpārbauda, vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi apstiprina nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Savukārt apelācijas instances tiesa ne vienmēr pārliecinās par to, vai pirmās instances tiesa pamatoti lietu skatījusi bez pierādījumu pārbaudes.

Tomēr pētījums ļauj secināt, ka krimināllietās, kas pamatā izskatītas 2012. un 2013.gadā, kopumā KPL 499.pantā noteiktie nosacījumi, kas ir obligāti, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiek ievēroti. Tā nodrošināšanā un līdz ar to arī pareizā noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā būtiska nozīme ir bijusi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumiem, skaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas nosacījumu saturu un jēgu un novēršot kļūdas to piemērošanā.

Ņemot vērā veiktā pētījuma rezultātā konstatētās kļūdas un nepilnības un ievērojot krimināltiesību teorijā un judikatūrā, kā arī Augstākās tiesas veiktajos tiesu prakses apkopojumos nostiprinātās atziņas, pētījuma nobeigumā tiek piedāvāti konkrēti secinājumi un ierosinājumi.

Pētījumā analizēti 115 tiesu nolēmumi, saskaņā ar kuriem notiesātas 158 personas, kas apsūdzētas 30 dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – noziedzīgos nodarījumos pret personu, īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, pārvaldības kārtību un jurisdikciju u.c..