2013.gadā Saeima ar diviem likumiem veikusi būtiskus grozījumus Civilprocesa likuma 72.nodaļā „Piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām”. Proti, 2013.gada 23.maijā pieņemti grozījumi Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī pārejas noteikumi papildināti ar 72.punktu, bet ar 2013.gada 19.decembra likumu Civilprocesa likuma 594.pants papildināts ar piekto daļu, kā arī izdarīti grozījumi Civilprocesa likuma 595.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 72.punktā.

Tā kā grozījumi pieņemti ar diviem dažādiem likumiem, atšķiras arī to spēkā stāšanās datums. Proti, grozījumi Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā saskaņā ar jauno Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 72.punktu stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī, bet grozījumi, ar kuriem Civilprocesa likuma 594.pants papildināts ar piekto daļu, kā arī izdarīti labojumi Civilprocesa likuma 595.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 72.punktā, stājās spēkā 2014.gada 4.janvārī.

Grozījumu mērķis un saturs

Visu minēto grozījumu mērķis ir noteikt to minimālo naudas līdzekļu apmēru, kas saglabājams parādniekam, ja izpildu lietas ietvaros tiek vērsta piedziņa uz viņa darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem un citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas. Turklāt gadījumos, kad parādnieka apgādībā ir reģistrēts viens vai vairāki nepilngadīgi bērni, šis minimālais apmērs tiek aprēķināts, ievērojot arī šo apgādājamo skaitu.

Civilprocesa likuma 594.panta pirmā daļa noteic to, cik lielus ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem atļauts veikt. Ieturējumu apmērs noteikts procentuālā izteiksmē un atšķiras atkarībā no piedziņas veida.

 Ieturējumi izdarāmi 50 procentu apmērā, ja jāpiedzen uzturlīdzekļi, jāatlīdzina zaudējumi sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai jāatlīdzina zaudējums, kas nodarīts, izdarot noziegumu (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punkts).

Citu parādu piedziņai ieturējumi izdarāmi 30 procentu apmērā (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 3.punkts). Īpaši izdalītas ir uzturlīdzekļu piedziņas lietas nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Atšķirībā no pārējiem piedziņas veidiem, attiecībā uz kuriem Civilprocesa likums noteic procentuālo darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kuru drīkst ieturēt, šādu parādu piedziņai Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punkts noteic tikai to darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kas saglabājams parādniekam. Visu pārējo, kas pārsniedz šo minimālo apmēru, atļauts novirzīt uzturlīdzekļu parāda segšanai.

Līdz 2014.gada 1.janvārim vienīgais Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā daļā noteiktais ieturējumu izdarīšanas ierobežojums bija minētie procentuālie apmēri. No 2014.gada 1.janvāra spēkā stājies vēl viens ierobežojums – pienākums pēc ieturējumu izdarīšanas saglabāt parādniekam noteiktu naudas līdzekļu apjomu, proti, darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts).

No 2014.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga ir 320 euro, bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts – 64.03 euro (invalīdiem kopš bērnības - 106,72 euro). Savukārt, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, parādniekam saglabājamais naudas līdzekļu apmērs ir mazāks, proti, 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, vienlaikus saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, parādniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto gadījumu (proti, gadījumu, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā).

Praktisks piemērs

Praksē minētās izmaiņas skars tās personas, kuras saņem salīdzinoši mazāku darba algu. Piemērs. Parādnieka darba alga pēc nodokļu samaksas ir 450 euro un tā apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. 30 procenti no 450 euro ir 135 euro. Pirms grozījumu spēkā stāšanās parādnieks pēc ieturējumu izdarīšanas saņemtu 315 euro (450 – 135). Pēc 2014.gada 1.janvāra parādnieks saņems 384.03 euro, jo, lai gan ieturējumu apmērs joprojām tiek aprēķināts 30 procentu apmērā no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas (Civilprocesa likuma 594.panta ceturtā daļa), faktiski parāda segšanai tiks novirzīti tikai 65.97 euro. Respektīvi, starpība starp darba algu neto un parādniekam saglabājamo naudas līdzekļu apmēru, kas konkrētajā piemērā ir 320 euro plus 64.03 euro.

Vienlaikus jāatceras, ka ne jebkura parādnieka apgādībā reģistrētā persona tiek ņemta vērā, aprēķinot parādniekam saglabājamo minimumu. Proti, tiek ņemti vērā tikai nepilngadīgie bērni, bet ne, piemēram, nestrādājošs laulātais, vecāki vai vecvecāki.

Ieturējumi no pensijas un pabalstiem

Izmaiņas skārušas arī Civilprocesa likuma 595.panta otro daļu.

No 2014.gada 4.janvāra, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Tas nozīmē, ka arī šajos gadījumos parādniekam saglabājama attiecīgā pensija, pabalsts vai atlīdzība Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Šīs izmaiņas vērtējamas kā ļoti būtiskas, jo iepriekšējā redakcijā šis pants paredzēja saglabāt parādniekam tikai summu, kas nebija mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Parādnieka maciņā šīs izmaiņas izpaužas kā saglabājamās summas palielinājums no 45 latiem uz vismaz 320 euro (ja parādnieka apgādībā reģistrēti nepilngadīgi bērni, saglabājamā summa ir attiecīgi lielāka).

Savukārt uz parādu piedziņu šiem grozījumiem būs izteikti negatīva ietekme. Piemēram, 2012.gadā Latvijā vecuma pensiju apmērā līdz 200 latiem mēnesī saņēma 76 procenti pensionāru. Attiecinot parādniekam saglabājamo minimumu 320 euro apmērā arī uz gadījumiem, kad ieturējumi veicami no vecuma pensijas, piedziņa uz vecuma pensiju, ko saņem 76 procenti no visiem pensionāriem Latvijā, tiesiski vairs nebūs iespējama.

Darba devēja atbildība

Darba devējam vai juridiskajai personai, kas saņēmusi izpildei zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no personas darba samaksas, tai pielīdzinātajiem maksājumiem vai citām naudas summām, jāņem vērā, ka tieši viņam ir pienākums katrā konkrētajā ieturējuma izdarīšanas reizē aprēķināt personai saglabājamo līdzekļu apmēru, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu.

Savukārt parādniekam jāievēro, ka līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi. Proti, veicot aprēķinu, tiek ņemti vērā tikai aktuālie dati.

Lai grozījumu spēkā stāšanās brīdī nebūtu nepieciešams izsūtīt ap simts tūkstošiem rīkojumu par grozījumiem ieturējumu izdarīšanas kārtībā, likumdevējs ir papildinājis Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 72.punktu, paredzot, ka izsūtītie rīkojumi nav jāgroza, bet jauno parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru pienākums aprēķināt darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai brīdī, kad tas vai tā izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.