Kā norādījusi Konstitucionālā tiesa, parlaments nedrīkst pieprasīt atskaiti par ģenerālprokurora darbību un, pamatojoties uz negatīvu šīs atskaites vērtējumu, ierosināt viņa atlaišanu, jo tas būtu pretrunā ar prokuroru neatkarības principu.

Tiesa uzsvērusi, ka likumdevējiem jāatrod līdzsvars starp divām konstitūcijā paredzētām vērtībām - valsts pamatlikuma normu, kas paredz, ka varas iestādes kalpo cilvēkiem, un prokuroru neatkarības principu.

Šo vērtību saskaņošana būtu iespējama, likumā paredzot, ka ģenerālprokurors sniedz sabiedrībai, Seimam un prezidentei informāciju par prokuratūras darbību. Vienlaikus konstitūcija nepieļauj iespēju ar likumu pieprasīt ģenerālprokuroram atskaites, kas būtu jāapstiprina parlamentam, valdībai vai valsts prezidentam, jo tas nozīmētu jaukšanos prokuratūras darbā.

Lietuvas konstitūcija paredz, ka ģenerālprokuroru ieceļ un atlaiž Valsts prezidents ar Seima piekrišanu, savukārt Seima rosinātie grozījumi prokuratūras likumā paredzēja iespēju atlaist ģenerālprokuroru pēc parlamenta ierosinājuma.

Prezidente grozījumus bloķēja, norādot, ka šāds regulējums paver iespēju atlaist ģenerālprokuroru pirms viņa amata pilnvaru termiņa beigām bez jebkāda skaidra iemesla un bez juridiska pamatojuma. Tomēr Seims ar absolūto balsu vairākumu noraidīja D.Grībauskaites argumentus un priekšlikumus, un prezidente vērsās Konstitucionālajā tiesā, lūdzot skaidrojumu, kādos gadījumos var tikt atlaists ģenerālprokurors.

Kā tagad norādījusi prezidentes galvenā padomniece juridiskajos jautājumos Rasa Svetikaite, šis Konstitucionālās tiesas atzinums nozīmē galīgu Ģenerālprokuratūras neatkarības nostiprināšanu. "Konstitucionālā tiesa nostiprinājusi Ģenerālprokuratūras depolitizēšanas nepieciešamību. Ir pilnīgi skaidrs, ka (..) pieņemtās likuma un Seima statūtu normas jāmaina," viņa uzsvērusi.

Jau ziņots, ka aizvadītā gada oktobra sākumā Seims noraidīja Ģenerālprokuratūras atskaiti par 2012.gadu, bet divas nedēļas vēlāk iesniedza izskatīšanai lēmuma projektu, kurā prezidentei tika ierosināts atbrīvot no amata pašreizējo ģenerālprokuroru Darju Vali. D.Grībauskaite uzskata, ka Seima neapmierinātība ar ģenerālprokuroru ir saistīta ar politiskiem apsvērumiem.

Jāpiebilst, ka tagadējais ģenerālprokurors tika apstiprināts amatā 2010.gada jūnijā uz pieciem gadiem pēc prezidentes ieteikuma. Tobrīd deputāti pauda neizpratni, kādēļ prezidente izraudzījusies mazpazīstamu kandidātu, kas vadījis tikai nelielo Akmenes prokuratūru, savukārt D.Grībauskaite šo izvēli skaidroja ar viņa morālajām īpašībām, kā arī to, ka D.Valim ir pieredze visos pirmstiesas izmeklēšanas ķēdes posmos. To, ka deputāti par viņu zina visai maz, prezidente vērtēja drīzāk kā pozitīvu apstākli, nevis trūkumu.