Pieteicēju pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, lūdzot tiesu skatīt jautājumu bez viņa klātbūtnes. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pauda viedokli: lai arī Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas jautājumiem konkrētajā lietā vairs nav nozīmes, jo ārvalsts tiesas nolēmums ir atcelts, tas būtu lietderīgi no tiesu prakses viedokļa, jo Augstākajā tiesā ir iesniegta blakus sūdzība līdzīgā lietā, kurā attiecīgās Eiropas Savienības Tiesas atbildes būtu noderīgas.

Advokāte arī pauda atbildētāja viedokli, ka, atstājot spēkā lēmumu par tiesvedības apturēšanu, viņa intereses būtiski netiks skartas. Augstākā tiesa atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas aspekta, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā. Līdz ar to Augstākā tiesa nolēma uzturēt lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 12.jūnijā pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, apturot tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, „Antonio Gramsci Shipping Corporation” un citu pieteikumā par Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas, kas atrodas Londonā, Apvienotajā Karalistē, tiesneša 2011.gada 20.aprīļa lēmuma (iesaldēšanas rīkojuma par arestu) atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā, kā arī lēmuma izpildes nodrošināšanu.

Senāts Eiropas Savienības Tiesai uzdeva šādus jautājumus:
1) Vai Brisele I regulas 34.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas procedūras ietvaros pamatlietā neiesaistītu personu tiesību aizskārums var būt par pamatu Brisele I regulas 34.panta 1.punktā paredzētās sabiedriskās kārtības klauzulas piemērošanai un ārvalsts nolēmuma atzīšanas noraidīšanai daļā, kas attiecas uz pamatlietā neiesaistītu personu?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47.pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietvertie taisnīgas tiesas principi pieļauj pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanas kārtībā ierobežot personas īpašuma tiesības tādā tiesvedības procesā, kurā persona nav iesaistīta par lietas dalībnieku, bet kurā paredzēts, ka ikvienam, kuru ietekmē nolēmums par pagaidu aizsardzības pasākumiem, ir tiesības jebkurā laikā vērsties tiesā, lai grozītu vai atceltu tiesas nolēmumu un kurā, nolēmuma paziņošana ieinteresētajām personām ir nodota pieteicēju ziņā?