Deputāts Gaidis Bērziņš komisijas sēdē pirms balsojuma norādīja, ka likumprojekts pēc atbalstīšanas pirmajā lasījumā ar visiem problēmjautājumiem būtu jānodod Tiesu politikas apakškomisijai. Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne uzsvēra: nevar piekrist, ka šķīrējtiesu regulējumā viss ir kārtībā, un dažkārt tās ir pārvērstas par "kabatas tiesām", jo arī sabiedrībai par tām nav skaidrības. Pie viņas bieži ir vērsušies cilvēki, sūdzoties par šķīrējtiesu negodīgajiem lēmumiem.

"Es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka šis likumprojekts ir ideāls, un, iespējams, tajā ir redzamas atsevišķu šķīrējtiesu intereses, taču mēs nevaram saglabāt esošo situāciju, un likumprojekts uz pirmo lasījumu ir jāvirza, dodot pietiekami ilgu laiku, lai visi varētu iesniegt savus priekšlikumus," sacīja I.Čepāne.

Savukārt Irina Cvetkova izteicās, ka "mēs šādu projektu diemžēl nevaram virzīt tālāk", jo šķīrējtiesnesim ir jābūt juristam, un viņai nav saprotams, kāpēc ir jābūt kādam sertificētam speciālistam, jo arī tagad ir iespējams pieaicināt kādu nozares ekspertu, lai sagatavotu eksperta atzinumu. Pēc deputātes domām, ir iespējams izstrādāt labāku likumprojektu, nevis virzīt jau pamatā nepareizu likumprojektu, kas paredz lobēt "savu biedru intereses divām šķīrējtiesām".

Tomēr deputāts Andrejs Judins uzskata, ka Saeimai vajadzētu pārņemt šo darbu, veicot to apakškomisijā, un norādīja, ka regulējumam vairākos jautājumos ir jābūt citam, jo svarīgi, lai šis šķīrējtiesu instruments būtu efektīvs.

Likumprojektā ir iecerēts noteikt šķīrējtiesas dibināšanas regulējumu un prasības šķīrējtiesnešiem, pilnveidojot šķīrējtiesas procesu. Iepriekš Ministru kabineta sēdē pret likumprojekta apstiprināšanu iebilda Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvis Ziedonis Špengelis, kurš norādīja, ka jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem. Viņaprāt, neesot arī īsti korekts apgalvojums par to, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir milzīgs šķīrējtiesu skaits.

Kā norādīja TM, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir milzīgs skaits salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti. Likumprojekta anotācijā ministrija norādījusi - ņemot vērā to, ka arvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu pieaug šķīrējtiesu skaits, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā.

Likumā plānots noteikt, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no desmit biedriem juridiskām personām un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Vienlaikus pastāvīgajām šķīrējtiesām tiek paredzēts pienākums ik gadu pārreģistrēties šķīrējtiesu reģistrā. Minētais pienākums nodrošinās to, ka pastāvīgajai šķīrējtiesai joprojām ir jāatbilst likumdevēja noteiktajām prasībām.

Izmaiņas TM paredzējusi arī attiecībā uz šķīrējtiesneša kandidātiem. Par šķīrējtiesnesi var būt persona, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, līdz ar to vairs nebūs obligāta jurista izglītība, par ko visvairāk iebilda klātesošie zvērinātie advokāti, kas ir arī šķīrējtiesneši.

Tā, piemēram, zvērināts advokāts Aleksandrs Kazačkovs, kas sēdē pārstāvēja Zvērinātu advokātu padomi, norādīja, ka konceptuāli tā neatbalsta šādu Šķīrējtiesas likumprojektu, jo ir secināms, ka tendence attiecībā uz nekvalitatīviem spriedumiem ir mazinājusies. "Patlaban reāli darbojas 15-20 lielas šķīrējtiesas, bet arī pārējām ir tiesības uz eksistenci," uzsvēra jurists. Viņš arī pauda neapmierinātību par sertifikāciju.

Šķīrējtiesu pārstāvji norādīja, ka neatbalsta likumprojekta virzīšanu tālāk esošajā redakcijā, attiecībā uz sertifikāciju vienam no pārstāvjiem paskaidrojot, ka šī prasība ir "absolūti unikāla, un Latvija būtu otra valsts pēc Uzbekistānas, kas ieviestu šādu kritēriju".

Tāpat likumprojektā ir reglamentēta šķīrējtiesas procesa uzsākšana. Vēl likumā skaidrots, ka šķīrējtiesā var būt pierādīšanas līdzekļi: pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi. Tomēr liecinieku liecības netiek paredzētas kā pierādījumu veids laika ekonomijas labad.

Par šķīrējtiesas nolēmumu ir jāvēršas tiesā izpildu raksta izsniegšanai. Savukārt šķīrējtiesas spriedums, par kuru rajona (pilsētas) tiesa atteikusi izdot izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei un lēmums ir stājies spēkā, turpmāk būs spēkā neesošs. Ja izpildu raksts pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav izsniegts kādā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma daļā, tad pastāvīgās šķīrējtiesas spriedums daļā, par kuru nav izsniegts izpildu raksts un lēmums ir stājies spēkā, arī būs spēkā neesošs.

Ministrija ir paredzējusi arī pārejas noteikumus. Tiek noteikts, ka uzsākto šķīrējtiesas procesu pabeigšanas un jaunu izskatīšanas uzsākšanas nodrošināšanai pēc likuma spēkā stāšanās dienas, šķīrējtiesnešu apmācībai un kvalifikācijas eksāmena kārtošanai tiek paredzēts vēlāks spēkā stāšanās termiņš - 2015.gada 1.janvāris.