ES Tiesa jau 2011.gada maijā ir lēmusi, ka šāda pilsonības prasība ir pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un ka uz notāru darbību neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 51.pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu.

Savā 2011.gada 24.maija spriedumā Tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar Tiesas spriedumu, jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta.

Komisija uzskata, ka notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas jebkādā veidā atšķirtos no Tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai.

Komisija 2007.gada 23.oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu. Tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu iepriekš minētajās lietās, tobrīd nekādas turpmākas darbības netika veiktas un papildu argumentēts atzinums tika nosūtīts 2012.gada 22.novembrī (skatīt MEMO/12/876).

Tomēr, sniedzot atbildes uz Komisijas argumentētajiem atzinumiem, Latvija savu nostāju nemainīja, tāpēc Komisija ir nolēmusi ar šo jautājumu vērsties Tiesā.