Šogad  9. Latvijas Notāru dienas „Juridiskā drošība reģistrētās un nereģistrētās attiecībās”  notiks 5. un 6.martā. Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā vairāk nekā 120 notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada, un kopumā šo septiņu gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumu drošība ar nekustamo īpašumu, dāvinājuma un mantojumu lietas, sākumdeklarēšanās un citas, izmantojuši aptuveni 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Arī šā gada Notāru dienu tēma izvēlēta ne bez pamata. Proti, nereģistrētās attiecībās dzīvojošiem var rasties dažādas problēmas, piemēram, ar īpašuma tiesībām - nenoslēdzot laulību, partnerim nav nekādu juridisku tiesību uz kopīpašumu, kas reģistrēts uz otra partnera vārda, nav tiesību arī uz mantojumu. Sarežģītas situācijas rodas, ja kāds no nereģistrētas kopdzīves partneriem nonāk sociālā vai ārstniecības iestādē. Ja veselības stāvokļa dēļ kāds nespēj izteikt savu gribu, nereģistrētam dzīvesbiedram nav iespēju pieņemt lēmumus, kādus šādā situācijā būtu tiesīgs lemt laulātais draugs.

Nenoformētu attiecību riski jo īpaši izgaismojas smagās un sarežģītās dzīves situācijās – kādam no kopdzīves partneriem ejot bojā, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām, arī attiecību izbeigšanās gadījumā, kad rodas strīdi par uzturlīdzekļu vai kopīga īpašuma sadali.

„Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir drošākais veids, kā valsts var sniegt zināmu drošības spilvenu ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai tiem būtu jāpievērš īpaša vērība”, uzsvēra V.Piziča.

Tāpat tieslietu ministres un Notāru padomes pārstāvju tikšanās laikā tika apspriests arī Eiropas Komisijas lēmums vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

B.Broka un V.Piziča vēlreiz apliecināja, ka Latvijas notāram ir valsts amatpersonas statuss, viņš pieder tiesu sistēmai un realizē valsts varu - notariālie apliecinājumi tiek veikti Latvijas vārdā, tāpēc prasība notāriem būt Latvijas pilsoņiem ir pamatota.

„Pilsonība ir lojalitātes apliecinājums valstij, kurā tu dzīvo. Tikai tā persona, kura augstākajā līmenī pārvalda valsts valodu, spēj pareizi uzklausīt, noskaidrot cilvēka patieso gribu un to precīzā un pareizā valodā atspoguļot juridiskajos dokumentos, var radīt būtiskais tiesiskas sekas”, pilsonības pamatotību akcentē B.Broka.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī iespējamie nākotnes plāni: notāri ir izteikuši savu vēlmi un gatavību iesaistīties tiesām alternatīvajā strīdus risināšanā - mediācijas jomā, kā arī, ja notārs veiksmīgi īsteno savu funkciju, valsts vārdā pieņemot lēmumu par laulību šķiršanu un par mantojuma tiesībām, varētu apspriest iespēju deleģēt notariātam arī laulību reģistrācijas funkciju, kā arī pienākumu juridiski korekti sakārtot laulāto mantisko attiecību līgumus.