Tieslietu ministrijas iesniegtais un apakškomisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

"Jau iepriekš apakškomisijā vērtējām iepriekšējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu, kas paredzēja noteikt kriminālatbildību par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības zaudēšanas fakta publisku noliegšanu. Apakškomisijas deputāti konceptuāli atbalstīja ideju par šādas atbildības noteikšanu, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka redakcija neaptver gadījumus, kad fakts par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības zaudēšanu publiski netiek noliegts, bet tiek apgalvots, ka šāda neatkarības zaudēšana bija tiesiska un atbilda Latvijas interesēm," norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Tāpat A.Judins akcentē, ka J.Bordāna iesniegtajā priekšlikumā paredzētā brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem par šādu nodarījumu ir nesamērīga. "Tāpēc tika nolemts atbildību par šādu nodarījumu izdalīt atsevišķā Krimināllikuma pantā, tajā uzsvaru liekot uz realizētās agresijas noliegumu, kuras rezultātā tika zaudēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība, kā arī nosakot nedaudz zemāku maksimālās brīvības atņemšanas soda līmeni salīdzinājumā ar bijušā tieslietu ministra priekšlikumā paredzēto," uzsver apakškomisijas priekšsēdētājs.

Par minētajām izmaiņām Krimināllikumā vēl jālemj Juridiskajā komisijā, kā arī trešajā galīgajā lasījumā tās jāskata Saeimā.